Dundagas pilskalns atrodas Talsu novadā, Dundagā. Pilskalns atrodas iepretim Dundagas viduslaiku pilij, Dzirnavezera pretējā krastā. Pilskalns ir iegarenas formas, izveidots zemesragā starp ezeru un gravu. Zemesrags no pārējā līdzenuma atdalīts ar valni un grāvi. Vaļņa augstums ap trijiem metriem, vienā malā samanāma uzejas vieta. Pilskalna plakuma izmēri 26 x 30 m. Uz ziemeļiem no pilskalna atrodas varbūtēja priekšpils vieta, kuru dabiski ierobežo neliela upītes ieleja. Arheologs Juris Urtāns norādījis, ka Dundagas pilskalnā nav veikti sistemātiski arheoloģiskie izrakumi un tā datējums un kultūrpiederība nav noteikta.[1]
Dundaga bija kuršu ekspansijas galējā ziemeļu robeža, tāpēc par pilskalna iemītnieku etnisko piederību nevar izdarīt drošus secinājumus. Visticamāk, ka nocietinājumu pamatā apdzīvojuši kurši. Pilskalns atradās kuršu Vanemas zemē.
Pilskalnu pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš savas Latvijas pilskalnu pētīšanas ekspedīcijā 1922. gadā, norādot, ka pilskalns ir neliels, bet ar spēcīgu mītņu slāni.[2] Arheoloģiskos izrakumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs 1980. – 1981. gadā.
Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.[3]
Atsauces
Ārējās saites
