Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938).
Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīņu: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos. Vanema bija daļa no 13. gadsimta sākumā pieminētās Miera Kursas (latīņu: Vredecuronia, senvācu: dat Vredecuren land), kuras iedzīvotāji bija kurši un baltijas somu ciltis, iespējams, tagadējo Kurzemes līvu priekšteči.
Vanemas nosaukums pirmo reizi pieminēts 1231. gada 17. janvāra līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu. Līguma slēdzēju sarakstu ievadīja Kursas zemju nosaukumi — Bandava un Vanemane (pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda). Šajās zemēs atradās 11 vārdā nosauktie un daudzi citi ciemi: Renda, Valgale, Matkule, Vāne, Pūre, Iģene, Kandava, Ansiņi, Talsi, Ārlava, Pope (Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.)
A. Vestrēns-Dolls (A. Westrén-Doll) uzskatīja Wanneman par somugru vārdu ar saglabātu ģenitīva galotni -n, kas nozīmējot "vecaine, vecā zeme" pretstatā Usmai, kas nozīmējot "līdums, jaunā zeme", no līvu ūsmān (avotos Husman). Augusts Bīlenšteins izteica domu, ka Vanemanes vecais nosaukums saglabājies Vānes pagasta vārdā, kam agrāk būšot bijusi latviska galotne -ene, tātad Vānene. “Vāņu” vārdu vēl tagad sastop dažos Ventspils rajona māju nosaukumos: "Vāņi" un "Vānieki" Sarkanmuižas pagastā, "Vāņi" Zūru pagastā, kā arī “Vāņi” Ezeres pagastā. 1231. gada līgums liecina, ka vēlākā Miera Kursa nebūt nav identiska ar Vanemani, bet aptver arī daļu Bandavas, proti, tos Bandavas novadus, kas atradās uz austrumiem no Ventas. Diemžēl, šī līguma teksts tā rediģēts, ka nav skaidri redzams, kuri no dokumentā minētiem 11 ciemiem pieder pie Bandavas un kuri pie Vanemanes.
Robežas
Vanemas austrumu, ziemeļu un ziemeļrietumu robežu veidoja jūra. Rietumu robeža ar Ventavas zemi gāja no zvejnieku ciema Ovīšiem līdz Usmas ezeram, tālāk pa Abavas upi, ietverot Amulas baseinu līdz Abavas augštecei, tad līdz Slocenes upes ietekai jūrā.
Iedzīvotāji
Vanemas iedzīvotāju sastāvs bija neviendabīgs. Tās piekrastes rajonus gar Rīgas jūras līci un Irbes šaurumu apdzīvoja līvi un sāmsalieši. Tālāk iekšzemē mitinājās kurši, kuri pārsvarā bija apmetušies pilskalnu tuvumā. Vanemane bij senā somugru zeme Ziemeļaustrumu Kursā, ko pamazām jaunākajā dzelzs laikmetā pēc 10. gadsimta bija iekarojuši kurši.
Vanemas lielākā daļa bija reti apdzīvota, blīvāk apdzīvotie novadi ar pilskalniem, ciemiem un kapsētām līdz pat 15. gadsimtam saglabājās kā ordeņa pilsnovadi. Viens šāds apdzīvotības puduris bija gar Rindas upi, kur atrodami 5 pilskalni un 13. gadsimta dokumentos pieminēti šādi ciemi: Anse, Popen, Puse (Pussen), Topen (Copen), Vietsede, Matre, Moden, Cersangere, Ugale. Otrs apdzīvotības puduris bija gar Abavas upi, kur atrasti vairāk kā 10 pilskalni un pieminēti šādi ciemi: dorp Husman, Rende (Rennen), Pedewale, Zabele, Mattecul (Mateculen), Wane, Cabele (Kabilwen), Candowe, Pure. Trešais apdzīvotības puduris bija gar Slocenes upi, kuras galvenais centrs bija Tukums (Tuckemen), kam garām gāja senais tirdzniecības ceļš gar Sloceni un Abavu uz Ventas baseinu. Pašlaik labi izpētīti ir vienīgi Matkules un Sabiles pilsnovadu kompleksi (Asaris, 1998). Nozīmīgs pilsnovada centrs bija Talsi ar 3300 m2 lielu pilskalnu un Mežītes pilskalns (2400 m2) ar kapulauku, kulta vai sanāksmju laukumu Elkukalnā. Ziemeļu daļā jāmin Dundagas (Dondagen) pilsnovads, kura centrs bija Dundagas Kalnadārza pilskalnā (Asaris, 1999).
Vanemanes zeme bija sadalīta pilsnovados, kuros savukārt atradās ciemi, kurus vadīja ciemu vecākie. Politiskus lēmumus, par kara un miera jautājumiem izlēma Vecāko padome, kas sūtīja savus sūtņus uz sarunām un piedalījās līgumu slēgšanā. Piemēram, 1230. gadā Vanemas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza miera līgumu, ko no krustnešu puses parakstīja Rīgas domkapituls, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte, bet no kuršu puses Rendas, Valgales, Pedvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Iģenes, Kandavas un Ansiņu ciemu vecākie.
Teritorija
1230. gada miera derībā teikts, ka šis izlīgums slēgts ar 9 ciemu kuršiem: cum Curonibus de locis, quorum hec sunt nomina: Rende, Walegalle, Pidewale, Matecule, Wane, Pure, Ugesse, Candowe, Anses. Alnas Balduīns 1231. gada 17. janvārī savukārt noslēdza līgumu ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas Ventas austrumkrasta ciemiem: pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda, de villis, quarum nomina sunt hec: Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.
Salīdzinot 1230. gada rīdzinieku miera derību ar 1231. gada Alnas Balduīna līgumu, A.Švābe secināja, ka rīdzinieki derēja mieru tikai ar Bandavas austrumu kuršiem, kamēr Alnas Balduīns savu līgumu slēdza ar visiem kuršiem “šaipus Ventas”, tā tad kā ar Bandavas, tā arī Vanemanes kuršiem. Ja šī hipotēze ir pareiza, tad pie Austrumu Bandavas piederēja viss Abavas baseins ar abos līgumos minētiem kuršu ciemiem: Rendu, Valgāli, Pidoli, Matkuli, Vāni, Pūri, Kandavu un Ansiņiem; varbūt, pie Bandavas piederēja arī Talsi un Iģene. Turpretim Vanemanē atradās Ārlava, Pope un “daudzi citi” vārdā nenosaukti ciemi “šaipus Ventas”. Starp pēdējiem laikam gan bija domāti vēlākos dokumentos sastopamie Miera Kursas novadi vēlākajā Ventspils apriņķī — Dundaga, Puze, Ugāle, Usma un citi.
Literatūra
A.Westrén-Doll. Urkundliche livische und kurische Ortsnamen. (vāciski)
A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes. Petersburg, 1892. (vāciski)
.JPG)
