Tukuma novads
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Tukuma novads (2009—2021) .
Tukuma novads
Tukuma novads
Centrs:
Tukums
Kopējā platība:[ 1]
2 450,2 km2
• Sauszeme:
2 373,2 km2
• Ūdens:
77,0 km2
Iedzīvotāji (2024) :[ 2]
43 641
Blīvums (2024) :
18,4 iedz./km2
Izveidots:
2021 . gadā
Domes priekšsēdētājs:
Gundars Važa (LRA )
Mājaslapa:
www .tukums .lv
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienots agrākais Tukuma novads , Engures novads , Jaunpils novads un Kandavas novads . Robežojas austrumos ar Rīgas līci un Jūrmalas valstspilsētu , kā arī Mārupes un Jelgavas novadiem , dienvidos ar Dobeles novadu , rietumos ar Saldus un Kuldīgas novadiem , kā arī Talsu novadu . Novada centrs atrodas Tukuma pilsētā .
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Tukuma rajona teritoriju.
Vēsture
Teritorijas apdzīvotība zināma kopš neolīta (Siliņupītes apmetne pie Lapmežciema 3.-2. gadu tūkstotī p.m.ē. ). 13. gadsimta sākumā teritorijā dzīvoja lībieši , kurši un zemgaļi .[ 3]
1253. gadā pēc Kursas sadalīšanas novads nokļuva Livonijas ordeņa īpašumā.[ 3] 1562. gadā tas tika iekļauts izveidotajā Kurzemes un Zemgales hercogistē . 1795. gadā hercogiste tika iekļauta Krievijas Impērijā un 1797. gadā iekļauta Kurzemes guberņā (neliela daļa ap Kaņiera ezeru tika pievienota Krievijai jau 1783. gadā un iekļauta Vidzemes guberņā).[ 4]
Administratīvais iedalījums
Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): Cēres pagasts , Degoles pagasts , Džūkstes pagasts , Engures pagasts , Irlavas pagasts , Jaunpils pagasts , Jaunsātu pagasts , Kandavas pagasts , Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts , Lestenes pagasts , Matkules pagasts , Pūres pagasts , Sēmes pagasts , Slampes pagasts , Smārdes pagasts , Tukuma pilsēta, Tumes pagasts , Vānes pagasts , Viesatu pagasts , Zantes pagasts , Zemītes pagasts un Zentenes pagasts .[ 5]
Pašvaldība
Tukuma novada domes ēka
2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "Latvijas Reģionu apvienība " (8 vietas), Latvijas Zaļā partija (3 vietas), politiskā partija "Tukuma pilsētai un novadam " (2 vietas), politiskā partija "Vienotība " (2 vietas), politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība " (2 vietas) un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (2 vietas).[ 6] Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa no Latvijas Reģionu apvienības.[ 7]
Daba
Lielākā novada daļa ietilpst Austrumkursas augstienē , kuras sastāvdaļas ir Abavas senleja (ietveroša arī Slocenes ieleju) vidū, Vanemas pauguraine ziemeļos, Spārnenes viļņotais līdzenums dienvidrietumos un Saldus pauguraine tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas Piejūras zemienes Engures un Rīgavas līdzenumi, austrumos — Viduslatvijas zemienes Zemgales un Tīreļu līdzenumi.[ 8] Augstākie punkti - austrumdaļā Milzukalns pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos Smiltiņu kalns (156 m).[ 9]
Derīgie izrakteņi: dolomīts (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, māls (Kandava, Smārde ), grants un smilts (Jaunsāti , Kažoki, Cēre , Zvāre , Praviņas ), kūdra (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). Kaņiera ezerā ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.[ 3] [ 9]
Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.[ 8]
Upes
Lielākās upes:
Ūdenstilpes
63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — Engures ezers (daļa, 19,1 km²), Kaņieris (11,2 km²), Valguma ezers (0,6 km²), Sēmes ezers (0,5 km²).
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 10]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1935 50 339 — 1959 50 823 +0.04% 1967 53 233 +0.58%
Gads Iedz. ±% g.p. 1970 53 371 +0.09% 1979 55 443 +0.42% 1989 58 575 +0.55%
Gads Iedz. ±% g.p. 2000 55 531 −0.48% 2011 49 524 −1.04% 2021 44 193 −1.13%
Apdzīvotās vietas
Etniskais sastāvs
Ievērojami novadnieki
Volmārs fon Fārensbahs (1586—1633), karavīrs politiķis
Kārlis fon Meks (1821—1876), uzņēmējs
Kārlis Vilhelms Kupfers (1829—1902), anatoms
Krišjānis Barons (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem.
Kārlis Bergs (1843—1902), zoologs
Jānis Kade (1858—1923), skolotājs un mūziķis
Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs
Jēkabs Klaviers (1865—1937), karavīrs
Teodors Zeiferts (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis
Ludis Bērziņš (1870—1965), mācītājs un folklorists
Ernests Birznieks-Upītis (1871—1960), rakstnieks
Gustavs Zemgals (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents
Ansis Gulbis (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks
Milda Bulle (1893—1938), skolotāja, komuniste
Valters Sadovskis (1882—1956), politiķis
Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
Ludvigs Sēja (1885—1962), diplomāts
Kārlis Fihtenbergs (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
Jānis Straubergs (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks
Ernests Gulbis (1888—?), politiķis
Ernests Eferts-Klusais (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks
Ādolfs Bļodnieks (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934)
Kārlis Straubergs (1889—1962), folklorists un filologs
Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts
Arnolds Artums-Hartmanis (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants
Valdis Lukss (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks
Žanis Ansons (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants
Imants Feltiņš (1928—2006), fiziķis
Vija Artmane (1929—2008), aktrise
Imants Ziedonis (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists
Jānis Baltvilks (1944—2003), dzejnieks
Ligita Gintere (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece
Modris Liepiņš (1966), vieglatlēts
Rihards Bargais (1969), dzejnieks
Pašvaldība
Saimniecība
Tūrisms
Apskates objekti
Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.
Kultūra
Izglītība
Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 vispārējās izglītības iestādes:[ 17]
3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola);
11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, Tukuma 3. pamatskola , Kandavas Reģionālā pamatskola , Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola );
5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, Zemgales vidusskola , Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, Tukuma 2. vidusskola );
1 Valsts ģimnāzija – Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija .
Līdzīgi kā citviet Latvijā arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.[ 17] [ 18]
Sports
Reliģija
Attēli
Skatīt arī
Atsauces
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija . 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija . 35. lpp.
↑ Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
↑ «Saeimas gala lēmums: Tukuma novads apvienosies ar Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem» . tukumabalss.lv . Tukuma Balss. 2020. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 3. maijs .
↑ «Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA» . lsm.lv . Latvijas Sabiedriskais medijs . 2021. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 6. jūnijs .
↑ «Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa» . skaties.lv . LETA . 2021. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 4. jūlijs .
↑ 8,0 8,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants . "Jāņa sēta", 2020
↑ 9,0 9,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija . 3. sējums . Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 566. lpp.
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ 2019. gadā.
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 23.11.2023 .
↑ «Kaives Senču ozols» . daba.gov.lv . Dabas aizsardzības pārvalde . 2020. gada 21. novembris. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs .
↑ «Kinopilsēta "Cinevilla" » . visittukums.lv . Tukuma tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs .
↑ 17,0 17,1 «Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā» . tukums.lv . Tukuma novada pašvaldības administrācija. 2024. gada 29. februāris. Skatīts: 2024. gada 19. oktobris .
↑ Monta Bērziņa. «Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola» . lsm.lv . Latvijas Sabiedriskais medijs , 2024. gada 21. janvāris. Skatīts: 2024. gada 19. oktobris .
Ārējās saites
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības