Krāslavas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads (2001—2021).

Krāslavas novads
Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
Ģerbonis
Centrs:	Krāslava
Kopējā platība:[1]	2 288,9 km^2
• Sauszeme:	2 146,6 km^2
• Ūdens:	142,3 km^2
Iedzīvotāji (2024):[2]	19 833
Blīvums (2024):	9,2 iedz./km^2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gunārs Upenieks (LZS)
Mājaslapa:	kraslava.lv
Krāslavas novads Vikikrātuvē

Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Krāslavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Krāslavas novads iedalās 24 pagastos un 2 pilsētās: Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Daba

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes dienviddaļā (Karaļu kalns 272 m, Līpkolns 264 m), dienvidos Polockas zemiene. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Tartaks), māls (Baltica), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).^[3]

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.^[3]

Upes

Viss novads ietilpst Daugavas baseinā. Lielākās upes: Daugava, Sarjanka, Dubna, Indrica, Asūnīca.

Ūdenstilpes

273 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Sīvers 17,6 km², Ežezers 10,6 km², Drīdzis 7,5 km².^[3]

Vēsture

Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja baltu ciltis.^[4] Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts latgaļu Jersikas valstī, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijas Daugavpils komturejā. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā.^[3]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 81 750 —     1935 82 371 +0.02% 1959 57 870 −1.46% 1967 50 842 −1.61%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 48 815 −1.35% 1979 44 315 −1.07% 1989 41 490 −0.66% 2000 36 907 −1.06%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 27 840 −2.53% 2021 21 221 −2.68%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)[5][6]
1.	Krāslava	Pilsēta	-	8041
2.	Dagda	Pilsēta	-	1945
3.	Indra	Ciems	Indras	517
4.	Augstkalne	Ciems	Ūdrīšu	410
5.	Ezernieki	Ciems	Ezernieku	367
6.	Andrupene	Ciems	Andrupenes	276
7.	Šķaune	Ciems	Šķaunes	273
8.	Robežnieki	Ciems	Robežnieku	269
9.	Andzeļi	Ciems	Andzeļu	261
10.	Asūne	Ciems	Asūnes	240

Nacionālais sastāvs

Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (10463)			51.5%
Krievi (4649)			22.9%
Baltkrievi (2890)			14.2%
Poļi (1096)			5.4%
Ukraiņi (275)			1.4%
Čigāni (120)			0.6%
Lietuvieši (83)			0.4%
Ebreji (7)			0.0%
Igauņi (4)			0.0%
Cita un neizvēlēta (734)			3.6%

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Novadnieki

• Kazimirs Bujņickis (1788—1878), rakstnieks un kultūras darbinieks
• Konstantīns Budkēvičs (1867—1923), Romas katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
• Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
• Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
• Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
• Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
• Longins Avdjukevičs (1916–1988), Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (1963–1980)
• Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
• Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
• Romualds Jermaks (1931), komponists
• Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, Latvijas Augstākās padomes deputāts
• Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
• Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps
• Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
• Ineta Radēviča (1981), vieglatlēte

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas padomju enciklopēdija. 5₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 403. lpp.
4. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  140. lpp.
5. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
6. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
7. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.

Ārējās saites

Skatīt arī