Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021) .
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība , kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads . Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā , kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem , ziemeļos ar Mārupes novadu , ziemeļaustrumos ar Olaines novadu , austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi .
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
Jelgavas novadu veido 16 pagasti : Cenu pagasts , Elejas pagasts , Glūdas pagasts , Jaunsvirlaukas pagasts , Kalnciema pagasts , Lielplatones pagasts , Līvbērzes pagasts , Ozolnieku pagasts , Platones pagasts , Salgales pagasts , Sesavas pagasts , Svētes pagasts , Valgundes pagasts , Vilces pagasts , Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts .
Daba
Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā , dienviddaļa — Zemgales līdzenumā . Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems ), māls (Kalnciems, Tetele , Āne , Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs , Drabiņu purvs ).[ 3]
Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.[ 3]
Upes
Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte , Iecava , Misa , Svitene , Sesava , Vircava , Platone .
Ūdenstilpes
Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.[ 3]
Vēsture
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem , tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā ,[ 3] kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē , ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā .
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1935 29 865 — 1959 39 750 +1.20% 1967 38 447 −0.42%
Gads Iedz. ±% g.p. 1979 38 616 +0.04% 1989 39 135 +0.13% 2000 37 337 −0.43%
Gads Iedz. ±% g.p. 2011 34 402 −0.74% 2021 31 516 −0.87%
Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.[ 5]
Lielākās apdzīvotās vietas
Nacionālais sastāvs
Pašvaldība
Tautsaimniecība
Izglītība
Sports
Kultūra
Reliģija
Ievērojami novadnieki
Ievērojamas vietas
Attēlu galerija
Atsauces
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas padomju enciklopēdija . 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija . 477. lpp.
↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
↑ «Novads :: Jelgavas novada pašvaldība» . www.jelgavasnovads.lv . Skatīts: 2022-09-10 .
↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023» . Skatīts: 22.11.2023 .
Ārējās saites
Skatīt arī
Valstspilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības
Administratīvās vienības 2009. gada sākumā. 2009. gada administratīvās reformas gaitā rajons likvidēts.
Pilsēta Novads Pagasti Teritoriālās vienības