Aulejas pagasts

Aulejas pagasts
Novads:	Krāslavas novads
Centrs:	Auleja
Kopējā platība:[1]	74,5 km^2
• Sauszeme:	58,1 km^2
• Ūdens:	16,4 km^2
Iedzīvotāji (2024):[2]	408
Blīvums (2024):	7,0 iedz./km^2
Aulejas pagasts Vikikrātuvē

Aulejas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Skaistas, Kombuļu, Grāveru pagastu, Andrupenes un Konstantinovas pagastiem.

Daba

Reljefa formas

Ašu saleņa, Augstais kalns, Bārališku kalns, Bezdeleigu kolns, Braslavas pilskalns, Cepļa kolns, Cibuļkovas kalns, Cierpa kalns, Degšņa kolns, Doņkas kolns, Dukas kolns, Garais kalns, Garasima kalns, Griuzīņa kolns, Majaka kalns, Mikoda kolns, Ostrovas kalns, Pūdnīku kalns, Žaunerānu pilskalns.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Dubna, Korotgrovs, Krūģeru upe, Mazā Dubna.

Ūdenstilpes

Aulejas ezers, Bierža ezers, Cārmins, Cibuļkovas ezers, Cierps, Ildzs, Iudriņs, Lielais Gausls, Luboneņš, Maceņš, Mazais Gausls, Plaudiņa ezers, Sivers, Skrudzineits, Valna ezereņš, Ūgliņa ezers.

Purvi

Aizmastiņs, Bārzu pūrs, Bleideļu purvs, Doņkeļa pūrs, Dzalbāna pūrs, Dzalbu pūrs, Dzierviņu pūreņš, Griužiņs, Siunoklis, Timsīņa pūreņš

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas dabas parks Cārmaņa ezers.

Vēsture

Aulejas pagasts (līdz 1925. gadam Grāveru pagasts) izveidots 1923. gadā, izdalot to no Izvaltas pagasta^[4].

1935. gadā Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta teritorija bija 128 km² un tajā dzīvoja 7336 iedzīvotāji.^[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Apšenieku, Aulejas, Ostrovas, Šķipu, Vanagu un Vāveru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ostrovas ciems ietilpis Krāslavas apriņķī (1947-1949), Dagdas (1949-1962) un Krāslavas (pēc 1962. g.) rajonos. Ostrovas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rogaļu ciemu, 1960. gadā pievienoja Ignatovas ciema kolhoza «Jaunā gvarde» teritoriju, bet kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju pievienoja Jaunokras ciemam. 1964. gadā Ostrovas ciemu pārdēvēja par Aulejas ciemu. 1971. gadā Aulejas ciemam pievienoja likvidēto Šķipu ciemu, bet daļu padomju saimniecības «Iskra» teritorijas pievienoja Iskras ciemam.^[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aulejas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Kultūras pieminekļi

• Aulejas baznīca (mākslas piemineklis - altāris)
• Aulejas apmetne
• Bleideļu senkapi (Kapu kalns)
• Braslavas pilskalns
• Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)
• Krugeru senkapi
• Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale)
• Mateju senkapi (Senču kapi, Kara kapi)
• Rubanu senkapi
• Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 3 250 —     1935 3 425 +0.14% 1959 2 235 −1.76%	Gads Iedz. ±% g.p. 1965 1 500 −6.43% 1979 1 108 −2.14% 1989 932 −1.71%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 835 −0.99% 2011 600 −2.96% 2021 424 −3.41%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Auleja (pagasta centrs), Anči, Bleideļi, Brāslava, Buseniški, Butkeviči, Drongāni, Dzalbi, Kalviši, Lejas Podnieki, Lielie Doski, Meža Doski, Reinieki, Rubeņi, Šķipi, Vanagi, Veiguļi, Zīperi.

Ievērojamas personības

• Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
4. Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
7. OSP