Nīkrāces jeb Upenieku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā Šķērveļa kreisajā krastā apmēram 350 m uz ziemeļaustrumiem no Upenieku māju vietas. Pilskalnu 1923. gadā apzinājis Fēlikss Jākobsons; 1942. gadā senvietu plašāk aprakstījis un uzmērījis Pēteris Stepiņš.
Pilskalns ierīkots 10 – 13 m augstā, jauktu koku mežu apaugušā zemes mēlē, kuras dienvidu nogāzes veido Šķērveļa upītes ielejas stāvie krasti. Ziemeļaustrumu nogāze pret purvainu, aizaugušu pļavu ir nedaudz lēzenāka. Šī nogāze vēl 20. gadsimta sākumā bijusi arta. Dabas neaizsargātajā pusē pilskalns nocietināts ar grāvi un ap 3 – 4 m augstu valni, kura ziemeļu gals un nogāzes pret plakumu postītas ar Otrā pasaules kara ierakumiem. Ieeja pilskalna plakumā, kas ir ieslīps ap 45 – 60 x 80 m liels un ar kritumu austrumu virzienā, vedusi gar vaļņa dienvidu galu. Vietām, īpaši dienvidaustrumu daļā plakums sarakāts dažādām bedrēm. Kultūrslānis konstatēts pilskalna valnī un plakumā pie vaļņa; citur zeme ir gaišāka.
Ap 100 m uz rietumiem no pilskalna atradušies senkapi, kuri jaunākos laikos iznīcināti ar grantsbedrēm. Senlietas atrastas arī ap 500 m uz rietumiem no bijušajām Upenieku mājām.
[1]
Atsauces
- ↑ Juris Urtāns, Jānis Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. fonds “Mantojums”, 1998.
Ārējās saites
