Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz dienvidiem no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalnā izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā.
T. Berga rakstīja, ka Vecračinas pilskalna ierīkošanai izmantots dabisks no divām pusēm kraujš krasta atzarojums, kuru austrumu un dienvidaustrumu pusē norobežo apmēram 18–27 m dziļa grava, dienvidrietumu pusē – Daugava. Otrajā pusē, kur pilskalns savienojas ar tīrumiem, bija ierīkoti trīs 50 m gari vaļņi. Pilskalna (plakuma – J. U) platība 60 x 30 m, tā forma atgādina izstieptu trīsstūri. Tas pilnīgi izpostīts, ierīkojot šeit vecticībnieku kapsētu, kura pastāvējusi aptuveni 200 gadu.
Salīdzinot ar A. Gusara 1941. gada aprakstu un uzmērījumu, mūsdienās pilskalna vaļņi ļoti cietuši. Arējais valnis pilnīgi norakts, vidējam valnim norakts viss austrumu gals, iekšējais valnis saglabājies netraucēts. Abu pēdējo vaļņu augstums – 2 m, platums – 9–10 m. Vaļņu iekšējā nogāze ir stāvāka. ārējā, pret grāvi vērstā, – lēzenāka. Vaļņi un plakums izpostīti ar kapu ekshumāciju.
Arheoloģiski pētot vaļņus, noskaidroja, ka tie uzbērti no dzeltenas smilts. Pie vaļņu pamata konstatēta 2-10 cm bieza pelnu kārta, tomēr nekādas senlietas netika atrastas. T. Berga secināja, ka “ņemot vērā nocietinājumu sistēmu, to (pilskalnu – J. U). iespējams, var datēt ar vēlo dzelzs laikmetu”. Var būt, ka pilskalnam atbilstoša apmetne bijusi arī ārpus vaļņiem, jo tīrumā konstatēta tumšāka zeme.[1]
Atsauces
- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.
Ārējās saites
