| Kņāvu pilskalns |
|---|
![]() |
| Atrašanās vieta |
 Rites pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
|---|
| Veids |
Pilskalns ar apmetni |
|---|
| Augstums |
20 metri |
|---|
| Piezīmes |
|---|
| Īpašuma tiesības |
Privātīpašums |
|---|
| Publiska piekļuve |
Brīvi pieejams |
|---|
|
|
|
|
|
Oficiālais nosaukums: Kņāvukalns - pilskalns ar apmetni |
| Aizsardzības numurs |
922 |
|---|
| Vērtības grupa |
Valsts nozīmes |
|---|
| Tipoloģiskā grupa |
Arheoloģija |
|---|
| Iekļaušana aizsardzībā |
1998. gada 15. decembris |
|---|
|
Kņāvu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada, Rites pagastā pie pašas pagasta robežas. Tuvākās mājās Drīzumi pēc kurām orientējot pilskalns minēts kā Elkšņu pagastā esošs. Aptuveni 1 km uz dienvidiem no pilskalna tek Dienvidsusējas upe.
Raksturojums
Pilskalns ierīkots 20 m augstā, daļēji kokiem apaugušā, savrupā grants kalnā, kam mākslīgi pastāvinātas nogāzes. Pilskalna plakuma izmēri 60x40 m, un tam ir neliels kritums pret ziemeļrietumiem. Pilskalna ziemeļu nogāze ir nedaudz lēzenāka, tāpēc šeit ierīkota terase. Pilskalna ziemeļaustrumu stūris savulaik norakts grantī, bet grantsbedre tagad pilnībā aizaugusi. Pilskalna plakums 19. gadsimtā arts.
Kultūrslānis konstatēts gan pilskalnā (līdz 0,6 m biezs), gan arī plašā teritorijā ap to, kur tas sasniedz pusmetra biezumu. Tādējādi secināms, ka visapkārt pilskalnam senatnē pletusies apmetne (senpilsēta). Apmetnes kultūrslānis visintensīvākais pilskalna ziemeļrietumu pakājē. Kultūrslānis satur bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas. Pārbaudes izrakumos konstatētas arī vairākas pavardu vietas. Atrastās keramikas lauskas ļauj datēt pilskalna apdzīvotību ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoti. 1948. gadā apmetnē atrasts dzelzs izkapts fragments, kas attiecināms uz vidējo dzelzs laikmetu. Ir izteikti pieņēmumi par eventuālu kulta kalnu uz rietumiem no pilskalna.
Pilskalnu pirmais aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā, pats gan to neapmeklējot. 1926. gadā savas Zemgales un Augšzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu uzmērījis un aprakstījis Ernests Brastiņš. 20. gadsimta beigās pilskalnu aprakstījis arī arheologs Juris Urtāns.
Foto galerija
Atsauces
- J. Urtāns “Augšzemes pilskalni”, 56.– 60.lpp.., Nordik, 2006
Ārējās saites
