Valgales pilskalns atrodas Kurzemē, Talsu novada Abavas pagastā, Valgales upes ielokā, iepretim Milzavas ietekai, apmēram 1 kilometru uz ziemeļrietumiem no Valgales.
Valgales pilskalnu 1866. gadā apzināja un 1869. gadā aprakstīja mācītājs un pilskalnu pētnieks Augusts Bīlenšteins. Jau toreiz pilskalna dienvidrietumu daļu izskalojusi Valgales upīte, un šeit veidojies nobrukums.
Pilskalnu no trim pusēm dabīgi norobežo Valgales upe, tikai no austrumiem to aizsargā neliels grāvis un 4 metrus augsts valnis. Pilskalna plakums (35 x 30 metri) ieslīps rietumu virzienā. No dienvidiem un dienvidrietumiem Valgales upe izskalojusi nogruvumus, kas aizauguši ar krūmiem.
Pilskalna austrumu un dienvidaustrumu pusē ap 150 metru rādiusā, iespējams atradusies saistītā apmetnes vieta, par kuru netieši liecina šeit iegūtie senlietu savrupatradumi (šķiļamakmens, bronzas krustadatas u.c.). Valgales upes pretējā krastā, uz dienvidaustrumiem no pilskalna, atrodas pļava, kurā izvietoti vairāk nekā 60 akmens krāvumu. Tie tika uzskatīti par senkapiem, līdz 1999. gadā arheologa Ritvara Rituma veiktie pētījumi apstiprināja hipotēzi, ka akmens krāvumi saistīti ar lauksaimnieciskajām aktivitātēm no 3. līdz 7. gadsimtam. Uz dienvidrietumiem no pilskalna, Valgales upes krastā atrodas Baznīckalns — sena kulta vieta, bet uz ziemeļiem no pilskalna - Mazvalgales senkapi.
Valgales pilskalns uzlūkojams par senu apkārtējā novada centru. Ar to saistāms 1230. gadā kuršu zemju dalīšanas līgumā minētais ciems Vasa Galle vai Valegalle.
Ar pilskalnu saistās vairākas teikas. Viena no tām apgalvo, ka šeit atradusies Vecā Sabile. Cita teika vēsta par caurumu pilskalna virsotnē.[1]
Foto galerija
Atsauces
Ārējās saites
