Liedes kalni ir nelielu deviņu pakalnu rinda Liedes upes krastā, Gulbenes novadaJaungulbenes pagastā. Pakalni novietojušies līdzenā apvidū, Liedes ielejā. No tilta, kur Jaungulbenes lielceļš krusto Liedes upi, ziemeļaustrumu virzienā atrodas 9 pakalni taisnā rindā ar nelielām atstarpēm. Skaitot no tilta pār Liedes upi, otrais ir pilskalns, bet trešais ir Māras kalns — kulta vieta. Abi pakalni ir apmēram 10—12 m augsti, stāvās nogāzes pakājē lēzenas.[1] Liedes kalni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.[2]
Fotogrāfija no Sveķu internātpamatskolas (Aduliena, Jaungulbenes pagasts) albuma, uzņemta ap 20. gs. 60. gadiem
Pilskalnā (sauktā arī par Zvana kalnu) un Māras kalnā ir melna mītņu kārta ap 0,5 m. biezumā. Tā satur lauskas, oglītes. Taujājot pēc atradumiem, stāstīja, ka tēvu tēvi piekājē arot esot atraduši krelles un dažādus metāla nieciņus. Tomēr, drošas šās ziņas nevar būt. Aprakstāmiem kalniem nav ne grāvju, ne uzbedumu. Pēc formas un lieluma spriežot, jādomā, ka šeit atrodas visai senas ļaužu mītnes.[3]
Teika par Liedes kalniem
Starp Jaungulbeni un Dzelzavu pie Liedes upes izveidojusies kalnu grupa, kurus sauc par Liedes kalniem. Šājā kalnu grupā katram kalnam ir savs nosaukums. Par katru kalnu ir kāds nostāsts. Zvana kalns atrodas vistuvāk ceļam. Šis kalns radies tā, ka šajā kalnā atradusies baznīca. Pašlaik noticis pusdienas dievkalpojums. Sagājuši ļoti daudz apkārtējie zemnieki, un viens zemnieks pēkšņi iesaucies: «Lai Velns parauj baznīcu!» Un pēkšņi baznīca nogrimusi ar visiem cilvēkiem. Vēl tagad pusnaktī esot dzirdamas zvana skaņas, – tur notiekot dievkalpojums.
1980, 2627. V. Krusta Madonas Jaungulbenē, 47 g. v.; pfef. Dz. Krusta 1967.[4]
