Svātiunes pilskalns

Svātiunes pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Svātiunes pilskalns
Atrašanās vieta	Baltinavas pagasts, Balvu novads, Latvija
Koordinātas	56°53′11.8″N 27°33′43″EKoordinātas: 56°53′11.8″N 27°33′43″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)
Aizsardzības numurs	9386
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	2024. gada 5. jūlijs

Svātiunes (Svātaunes) pilskalns atrodas Balvu novada Baltinavas pagastā. Par Zvonu kolniem kartē tiek apzīmēti vairāki reljefa izcēlumi plašākā meža masīvā ap kilometru uz austrumiem no Svātaunes ezera. Ap 200 m no mežmalas ceļa, meža celiņa labajā pusē paceļas stāvs, lieliem lapu un skuju kokiem apaudzis, brikšņains kalns, kas tad arī ir apsekotais pilskalns. Mežs uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no pilskalna nesen kā izcirsts, un no šīs puses no citiem augstienes kalniem uz pilskalnu paveras labs skats. Jau vēlāk daudz rūpīgāk pētot LIDAR zemes virsmas modeļus, sāka likties, ka te ir ne viens, bet veseli divi viens otram līdzās esoši pilskalni, tāpēc vieta tika apmeklēta vēlreiz un tiešām noskaidrojās, ka te ir divu cieši līdzās esošu pilskalnu pāris, tāpēc, saprotamākam aprakstam, atrašanas secībā tie saukti par Svātaunes pilskalnu I un Svātaunes pilskalnu II.

Svātaunes pilskalns I ir reljefā labi norobežots, ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā nedaudz iegarens kalns, kas atrodas kalnotas augstienes R daļā.

Virs tuvākās apkārtnes rietumu un dienvidu pusē, kur kalns ir visaugstākais, tas izceļas par 10 – 15 m. Pilskalnu no ziemeļu, rietumu un dienvidu pusēm ap 3 – 4 m zem plakuma līmeņa ietver mākslīgi veidota, vairākus metrus plata, zīmīga terase, kura daudzviet – vairāk ziemeļu pusē – sarakāta, iespējams, zvēru vai citiem (kara laika?) rakumiem. Atsevišķi rakumi ir arī pilskalna nogāzē lejpus terases. Dienvidrietumu pusē starp terasi, kas te jau vairāk sāk līdzināties nocietinājuma grāvim, un plakumu ir iz- veidots izlīdzināts, ap desmit metrus plats trīsstūrveida izvirzījums. Plakuma mala pret izvirzījumu ir par 1 – 2 m nostāvināta. Pilskalns DA pusē ar šauru rozu pieslēdzas augstumam (kā vēlāk izrādījās – Svātaunes pilskalnam II) uz austrumiem no pilskalna. Roza šaurākajā vietā pie paša pilskalna pārrakta ar ap 2 m dziļu grāvi, zemes izmetot uz āru, kur izveidots zems valnītis. Grāvis tā dienvidu daļā aizpildīts; te varētu būt bijusi ieejas vieta pilskalna pilī. Abās pusēs respektīvi austrumu un dienvidrietumu nogāzēs grāvis ar pilskalnu ielokojošo terasi nesaslēdzas; tas atrodas jau zem terases līmeņa. Ziemeļu daļā grāvis stipri aizgāzts ar kritušiem kokiem. Iespējams, ka uz austrumiem no šī grāvja bijis vēl viens grāvis, ko nenoteikti iezīmē LIDAR skennējums; biezajā apaugumā šis grāvis nebija konstatējams.

Tumšākas krāsas senais kultūrslānis, kas raksturīgs senajām dzīvesvietām, jaušams visā pilskalna izlīdzinātajā, nedaudz izvelbtajā, iegareni ieapaļajā plakumā (garums ap 35 m, platums ap 25 m), bet kultūrslānis nav visai intensīvs un zem izgāzto koku saknēm tas konstatējams ti- kai velēnas kārtas respektīvi 15 – 20 cm biezumā. Kultūrslānī sastopami deguši un šķelti akmeņi, sīkas oglītes, tomēr kādu keramikas lausku neizdevās atrast.

Svātaunes pilskalnam I austrumu pusē ar šauru rozu pieslēdzas kāds cits mežu apaudzis aptuveni austrumu – rietumu virzienā orientēts kalns ar pilskalnam raksturīgiem mākslīgi veidotiem nocietinājumiem (Svātaunes pilskalns II), no kura Svātaunes pilskalns I nodalīts ar pārrakuma grāvi. Mežs uz šī kalna pirms dažiem gadiem ir nocirsts, tagad kalns blīvi apaudzis ar jaunaudzi un ir ne tikai nepārskatāms, bet arī grūti pārejams. Iespējams, pilskalns būtu apsekojams vēlreiz bezlapu laikā.

LIDAR skennējums Svātaunes pilskalna II biezā apauguma dēļ nav detalizēts. Var saprast, ka Svātaunes pilskalna II dienvidu un rietumu nogāzēs ir mākslīgi veidota liela, izteikta, ap 3 – 4 m plata terase. Rietumu nogāzē virs un zem terases ir stāvs aprakums. Šķiet, ka terase turpinās arī kalna ziemeļu pusē, tomēr tur to droši nevarēja konstatēt. Šķiet, ka ziemeļu pusē kalna augšdaļa virs iespējamās terases līmeņa ir pastāvināta vai arī jau no dabas tā ir bijusi pietiekoši stāva.

Zem pirmās terases ir vēl otra, mākslīgi veidota, mazāk izteikta, ap 2 – 3 m plata terase, ko varēja konstatēt pilskalna dienvidu nogāzes vidusdaļā. Austrumu pusē terase nolaižas līdz kalna pakājei, bet ziemeļu nogāzē to konstatēt nevarēju. Abās terasēs pilskalna dienvidu nogāzē ir lielas senu rakumu bedres. Lielāka bedre ir arī apakšējā terasē pilskalna austrumu nogāzē. Abās terasēs jūtams kultūrslānis, tas ir samērā plāns, velēnas kārtas biezumā. Zem kultūrslāņa sākas mālaina grants.

Uz ziemeļaustrumiem no pilskalna ir pāržmauga vai ieleja, kas varētu būt māk- slīgi padziļināta, lai nodalītu pilskalnu. Līdzīga ar abām terasēm nodalīta zemes mēle ir uz dienvidrietumiem no pilskalna dienvidaustrumu stūra.

Svātaunes pilskalns II ir iegarens. Tā no- sacītais plakums ir ap 30 m garš un ap 20 m plats. Visa pilskalna garums ir ap 60 m, platums ap 40 m. Svātaunes pilskalns II paceļas augstāk par Svātaunes pilskalnu I un no Svātaunes pilskalna II Svātaunes pilskalns I, ja nebūtu apauguma, būtu labi pārskatāms.

Abi Svātaunes pilskalni vai viena liela pilskalna divas daļas ir ievērojamas, labi nocietinātas, to izveidē ieguldīts liels darbs un nav iespējams noteikt, kurš no tiem būtu pamatpilskalns, bet kurš – priekšpils. Iespējams, ka te vērojama Latvijas senajām centrālajām vietām raksturīgā, bet retā parādība, kad abi nocietinājumi ir vienlīdzīgi (piemēram, divdaļīgais Aizkraukles pilskalns). Citos gadījumos senās centrālās vietas iezīmē divi un vai trīs pilskalni, kas atrodas netālu viens no otra (Tērvete, Dundaga, Ludza u.c.). Svātaunes gadījumā abi pilskalni saslēdzas vienā kompleksā. To tagadējā numerācija ir tikai tehniska vajadzība, lai precīzāk aprakstītu senos nocietinājumus; patiesībā tas ir viens liels un ļoti stipri nocietināts pilskalns. ^[1]

Atsauces

1. Juris Urtāns. raksts laikraksta “Baltinavas vēstis” 2019. gada septembra numurā.

Ārējās saites

• Svātiunes pilskalns