| Kaldabruņas pilskalns |
|---|
![]() |
| Citi nosaukumi |
Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns |
|---|
| Atrašanās vieta |
 Rubenes pagasts, Jēkabpils novads, Latvija |
|---|
| Veids |
Pilskalns ar apmetni |
|---|
| Augstums |
8-13 metri |
|---|
| Piezīmes |
|---|
| Īpašuma tiesības |
Pašvaldības īpašums un privātīpašums. |
|---|
| Publiska piekļuve |
Brīvi pieejams |
|---|
|
|
|
|
|
Oficiālais nosaukums: Kaldabruņas pilskalns |
| Aizsardzības numurs |
932 |
|---|
| Vērtības grupa |
Valsts nozīmes |
|---|
| Tipoloģiskā grupa |
Arheoloģija |
|---|
| Iekļaušana aizsardzībā |
1998. gada 15. decembris |
|---|
|
|
Kaldabruņas pilskalns (arī Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns) ir pilskalns Sēlijā, Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā. Tas atrodas ap 2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, Jēkabpils—Ilūkstes ceļa kreisajā pusē pie daļēji pamestās Sēļu kapsētas.
Apraksts
Pilskalns ierīkots savrupā 8–13 m augstā kalnā, kādas lielākas augstienes stūrī. Pilskalnam izlīdzināts, plānā noapaļota piecstūra formas plakums. Dažus metrus zem plakuma līmeņa visu pilskalnu apņem terase, kas izzūd vienīgi visstāvākajā dienvidrietumu malā. Pilskalna austrumu nogāzē zem pirmās terases ir konstatēta arī otra terase. Iespējams, ka senā ieeja pilskalnā atradusies tā ziemeļaustrumu pusē, jo tur ir konstatēts savdabīgs terases pārrāvums. Pilskalna dienvidrietumu un rietumu pakājē atradusies apmetne, kurā konstatēts līdz 0,7 m biezs kultūrslānis.[1]
Pilskalna kultūrslānis līdz 0,6 m biezs. Satur švīkātās un gludās keramikas lauskas. Kultūrslānis apmetnē vietām sniedzas 0,7 m dziļi.[2]
Pilskalnu pirmais reģistrējis un uzmērījis Ernests Brastiņš 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā. Elvīra Šnore izteikusi hipotēzi, ka Kaldabruņas pilskalnā varētu būt meklējams Jersikas valstī ietilpstošā Bebernines novada centrs. Tomēr vēlākie arheoloģiskie pētījumi šo hipotēzi ir noraidījuši, jo pilskalna datējums ir ievērojami agrāks.
1968. gadā Jāņa Graudoņa vadībā pilskalnā un apmetnē izdarīti nelieli šurfējumi kultūrslāņa un tā datējuma noskaidrošanai. J. Graudonis secināja, ka pilskalna apdzīvotība saistāma ar I gt. p.m.ē. otro pusi un m.ē. sākumu. Apmetne datējama ar nedaudz vēlāku laiku, kad pilskalns, iespējams, izmantots tikai kā patvēruma vieta briesmu brīžos.
Mūsdienās pilskalna apkārtne mežaina un uz dienvidiem no pilskalna arī pārpurvojusies.
Foto galerija
Atsauces
- ↑ J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
- ↑ J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. — .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.55./52.-62./lpp
Ārējās saites
