Dudaru pilskalns ir pilskalns, kas atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Rušona ezera krastā.
2018. gada 13. aprīlī senatnes rekonstruētājs Mareks Maļkevičs informēja par, iespējams, iepriekš nezināmu pilskalnu Rušona ezera austrumu pusē. Viņš to bija ieraudzījis, pārskatot LIDAR datus. Vēlāk M. Maļkevičs bija uz šo vietu aizbraucis, aplūkojis un uzskatīja, ka tas tiešām ir pilskalns. Toreiz viņš bija atradis bezripas trauku lauskas. 2018. gada 30. aprīlī kopā ar M. Maļkeviču vieta tika apsekota. Tas tiešām izrādījās jauns, iepriekš nezināms pilskalns, kam, saskaņojot ar pilskalna atradēju, pēc Dudaru ciema nosaukuma tika dots Dudaru pilskalna vārds. Dudaru vārds, spriežot pēc V. Zepa publikācijas, neparādās agrākajos Latgales vietvārdu kopojumos.
Dudaru pilskalns atrodas Rušona ezera austrumu pusē, kur ezers ir ļoti izrobots ar pussalām un līčiem. Uz lielākās pussalas kādreiz bijis Dudaru ciems; arī tagad pussalā ir vairākas viensētas, un nosaukums "Dudari" apkārtnē ir vispārzināms un plaši lietots. Uz Dudaru pussalu no Rēzeknes – Daugavpils šosejas ved grantēts ceļš. Dudaru pussala vairāk atgādina lielu salu starp diviem Rušona ezera līčiem (līcis uz austrumiem no pilskalna kartē apzīmēts kā Ūbeļu līcis), kuru ar cietzemi savieno šaurs zemesšaurums un minētais ceļš. Šī zemesšauruma šaurākajā vietā ir ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā orientēts paugurs; tagadējais ceļš ved pa tā dienvidrietumu pakāji. Ceļa malā un pilskalna pakājē ierīkota atpūtas vieta — galdiņš, soliņš un tualete, kādreiz tur bijusi pievilkta elektrība un tikuši rīkoti pasākumi. Vieta ir ainaviska; no šejienes atveras tāls skats rietumu virzienā uz Rušona ezeru. Lieliem lapu un skuju kokiem apaugusī kaupre ir zemesšauruma ziemeļaustrumu malā; paugura ziemeļaustrumu nogāze ir stāvs ezera, respektīvi, Ūbeļu līča krasts un arī paugura pretējā, dienvidrietumu puse, ir stāva. Dienvidaustrumu galā paugurs stāvi un šauri izbeidzas, bet pretējā pusē ar nedaudz viļņotu virspusi turpinās tālāk uz ziemeļrietumiem. Tur, ārpus vaļņiem un grāvjiem, kultūrslānis nav jūtams. Vēl tālāk uz ziemeļrietumiem, kur sākas augstiene, ir aizaudzis karjers, kara laika tranšejas un, šķiet, senas sakņu bedres.
Augstākais kaupres dienvidaustrumu gals tās vidusdaļā, kur virs tuvākās apkārtnes tas paceļas par apmēram 10 – 12 m, ir nodalīts ar trim mākslīgi veidotiem, labi saglabātiem, ap metru augstiem puslokveida vaļņiem un atbilstošiem grāvjiem. Pretējā paugura galā grāvji un vaļņi neapšaubāmi nav ieraugāmi. Iespējams, tur kalna stāvums jau no dabas bijis pietiekams, lai nocietinājumus neveidotu. Tomēr arī šajā kalna galā ir neliels iedziļinājums, kas šķērso šauro kalna galu tādā veidā, ka tur varētu būt bijis senais grāvis, tomēr šo iedziļinājumu nevar droši saistīt ar pilskalna izveidi, jo tur ir arī kara laika rakumi. Pilskalna dienvidaustrumu galu slīpi no dienvidrietumu nogāzes un tad pa plakumu šķērso vienlaidus kara laika tranšeja. Šķiet, ka ar kara laika rakumiem ir sapostīts arī pats pilskalna dienvidaustrumu gals.
Pilskalna plakums ir izlīdzināts, nedaudz kumps, paliels, tajā ir vairāku senu, tagad aizaugušu, iespējams, ar nesenākiem kara laikiem saistītu bedru paliekas. Plakuma garums ap 90 – 100 m, platums platākajā daļā ir ap 30 – 35 m. Plakuma malām nav asas pārejas vai lauzuma uz abām pilskalna stāvajām nogāzēm. Kurmju rakumos kultūrslānis ir jūtams, tomēr tas nav viendabīgs un intensīvs, nesedz visu pilskalna plakumu. Izteiktāks kultūrslānis, iespējams, senāk no lielāka dziļuma izrakts ar kara laika tranšeju, ir ieraugāms kalna dienvidu daļā un dienvidrietumu nogāzē. No atrastajām divām bezripas keramikas lauskām viena ir gludināta trauka lauska, bet otra nav tuvāk nosakāma. Pašā pilskalna dienvidrietumu pakājē ir saskatāma sena ceļa vieta. Tā malās ir vairāki palieli akmeņi, kas, domājams, noripojuši no pilskalna. Šķiet, ka līdzenā vieta uz dienvidrietumiem no pilskalna — starp pilskalnu un ezera līci — kādreiz tikusi arta.
Jaunatklātais Dudaru pilskalns ir paliels, daļēji jau senākos laikos postīts ar kara laika rakumiem, un to par pilskalnu noteikti apzīmē vienā galā trīs mākslīgi uzbērti vaļņi ar atbilstošiem grāvjiem. Senais kultūrslānis pilskalna plakumā un tajā atrastās bezripas trauku lauskas ir attiecināmas uz dzelzs laikmetu, visticamāk, agro un vidējo dzelzs laikmetu. Pirmskara laika kartes rāda, ka pilskalna dienvidu pakājē ir bijusi mežsarga māja ar nosaukumu "Kapaņica". Ar šo vārdu latgaliešu valodas tradīcijā apzīmē rakšanu, sarakumus, un nozīmes ziņā tas varētu būt saistīts ar pilskalna mākslīgi raktajiem un veidotajiem grāvjiem un vaļņiem.
Par Dudaru pilskalna jaunatklāšanu tika sniegta informācija presē.[1]
Atsauces
Ārējās saites
