Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:
21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijasekonomiskā izaugsme. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmensĶīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. "Rīgas satiksme" pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.
Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika pabeigti.
Robežojas ar Jūrmalas pilsētu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.
Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.
Ūdeņi
Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.[8] Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī Lielupes sateces baseinā.[9]
Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.[10] Liela daļa no mazajām ūdenstecēm (Strazdupīte, Mailes grāvis, Šmerļupīte, Dreiliņupīte u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.[9]
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.
Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), bet decembrī 25,2 MJ/m2 (0,6 kcal/cm2).
Temperatūra
Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.
Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.
Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).
Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemāsiltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.
Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[12][13][14]
Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.[8]
Flora
Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir priede — 88,1%, tai seko bērzs — 6,6% un melnalksnis — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir sili, mētrāji un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta Piejūras dabas parkā.[8]
Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).[10] Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.[8]
Fauna
Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.
Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, bieži rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis. Piemērotos biotopos iespējams atrast kurmi un ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna. Bebri novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. Daugavgrīvas cietoksnī un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga.
1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.
2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[17][18]
Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē.
2023. gada 3. jūlijā no amata atkāpās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis,[19] un viņa pienākumus pašreiz pilda viens no vicemēriem Vilnis Ķirsis.[20]
Demogrāfija
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads
Iedz.
±% g.p.
1718
5 891
—
1767
19 500
+2.47%
1775
19 186
−0.20%
1780
19 935
+0.77%
1785
25 022
+4.65%
1794
27 813
+1.18%
1800
29 500
+0.99%
1806
33 665
+2.23%
1816
39 122
+1.51%
1824
41 493
+0.74%
1829
51 871
+4.57%
1836
56 564
+1.25%
1840
60 600
+1.74%
1852
65 777
+0.69%
1857
61 878
−1.21%
1863
77 467
+3.82%
1867
102 600
+7.28%
1881
169 300
+3.64%
1897
282 200
+3.24%
1913
517 500
+3.86%
1920
185 100
−13.66%
1925
337 699
+12.78%
1930
377 900
+2.27%
1935
385 063
+0.38%
1940
353 800
−1.68%
1945
228 200
−8.40%
1950
482 300
+16.14%
Gads
Iedz.
±% g.p.
1955
566 900
+3.29%
1959
580 400
+0.59%
1965
665 200
+2.30%
1970
731 800
+1.93%
1975
795 600
+1.69%
1979
835 500
+1.23%
1987
900 300
+0.94%
1990
909 135
+0.33%
1995
824 988
−1.92%
2000
764 329
−1.52%
2005
731 762
−0.87%
2010
709 145
−0.63%
2011
658 637
−7.12%
2012
636 933
−3.30%
2013
630 565
−1.00%
2014
633 041
+0.39%
2015
631 754
−0.20%
2016
630 266
−0.24%
2017
633 264
+0.48%
2018
630 582
−0.42%
2019
625 970
−0.73%
2020
621 012
−0.79%
2021
614 618
−1.03%
2022
605 802
−1.43%
2023
609 489
+0.61%
2024
605 273
−0.69%
13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.[10]
18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440.000.[21] Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.[22] 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.[21]
Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca Otrā pasaules kara notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.[21] No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.[10]
1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.[23][24]
Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).[25] Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).[26]
Etniskais sastāvs
Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[27]
Rīgas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija ļoti mainīgs. 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja vācbaltieši (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un sasniedza 63% 1935. gadā. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS, nogalināja, vai arī piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgā masveidā ieceļoja cittautieši no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.[10]
No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2020. gada 1. janvārī tas bija šāds:
Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):[28][29]
1867
1881
1897
1913
1917
1919
1920
1930
1935
1959
1970
1979
1989
2000
2011
2020
Latvieši (īpatsvars)
24 199* (23,6%)
49 974* (29,5%)
127 046* (45,0%)
218 097* (42,2%)
114 379 (54,3%)
109 660 (51,5%)
99 580 (54,9%)
227 842 (60,3%)
242 731 (63,0%)
258 528 (44,5%)
299 072 (40,9%)
317 546 (38,3%)
331 934 (36,5%)
313 368 (41,0%)
298 412 (42,4%)
308 597 (44,5%)
Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.
Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš E22, bet dienvidu-ziemeļu — E67.
2008. gadā tika pabeigta Dienvidu tilta projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.[31] Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.[32] Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.[33] Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro.[32]
Gaisa satiksme
Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā starptautiskā lidosta "Rīga". Tā ir galvenā aviokompānijas AirBaltic bāze, un ir viena no aviokompānijas RyanAir bāzēm.[34] Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.[35] Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar Rail Baltica staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.[36]
Bijusī starptautiskā lidosta — Spilves lidosta, kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — Rumbulas lidlauks.
Starppilsētu satiksme
Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo Pasažieru vilciens. Galvenā dzelzceļa stacija ir Rīgas Centrālā stacija. Rail Baltica projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.[37]
Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina Rīgas satiksme, un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.[38]
Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.
Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.
1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.
Portuguese footballer For other people named André Santos, see André Santos (disambiguation). André Santos Santos at his Deportivo presentationPersonal informationFull name André Filipe Bernardes Santos[1]Date of birth (1989-03-02) 2 March 1989 (age 34)[1]Place of birth Sobreiro Curvo, Portugal[1]Height 1.81 m (5 ft 11 in)[1]Position(s) Defensive midfielderTeam informationCurrent team OliveirenseNumber 8Youth career1998–2000 Lourinhane...
Diego Michiels Diego (kanan) bermain untuk Borneo melawan Persija Jakarta pada tahun 2020Informasi pribadiNama lengkap Diego Muhammad bin Robbie MichielsTanggal lahir 8 Agustus 1990 (umur 33)[1]Tempat lahir Deventer, BelandaTinggi 180 m (590 ft 7 in)[2]Posisi bermain DefenderInformasi klubKlub saat ini Borneo FC SamarindaNomor 24Karier junior2006 DVV RDC2007–2009 Go Ahead EaglesKarier senior*Tahun Tim Tampil (Gol)2009–2011 Go Ahead Eagles 17 (0)2011 Pel...
Dit artikel gaat over het lied De Vlaamse Leeuw. Zie ook Vlag van Vlaanderen en Wapen van Vlaanderen, die dikwijls Vlaamse Leeuw worden genoemd. De Vlaamse Leeuw Volkslied van Vlaanderen Tekst en melodie van het volkslied Componist Karel Miry Tekstschrijver Hippoliet Van Peene Ingevoerd 6 juli 1973, 11 juli 1985 De Vlaamse LeeuwInstrumentale uitvoering Origineel manuscript, bewaard in de Universiteitsbibliotheek Gent.[1] De Vlaamse Leeuw is het officiële volkslied van de Vlaamse Geme...
Wiener Werkstätte GmbH Logo Rechtsform GmbH Gründung 1903 Auflösung 1932 (Liquidation), 1939 (Löschung im Firmenregister) Sitz Wien, Österreich Leitung Fritz Waerndorfer (bis 1913), Josef Hoffmann, Koloman Moser, Otto Primavesi, Moritz Gallia Branche Kunst, Kunsthandwerk Die Wiener Werkstätte GmbH (WW) war eine Produktionsgemeinschaft bildender Künstler. Gründungsmitglieder im Jahr 1903 waren Josef Hoffmann, Koloman Moser und der Industrielle Fritz Waerndorfer, der sich als Kunstmäze...
ويش يو وير هير ألبوم إستوديو لـبينك فلويد الفنان بينك فلويد تاريخ الإصدار 12 سبتمبر 1975 التسجيل يناير - يوليو 1975 في استديوهات آبي روود، لندن النوع بروغريسيف روك المدة 44:28 العلامة التجارية هارفست المنتج بينك فلويد التسلسل الزمني لـبينك فلويد ذا دارك سايد أوف ذا مون(1973) أنيمالز...
Der Titel dieses Artikels ist mehrdeutig. Weitere Bedeutungen sind unter Matala (Begriffsklärung) aufgeführt. Matala Panorama von Matala, im Hintergrund das Idagebirge Mátala (griechisch Μάταλα (n. pl.)) ist ein Dorf an der Südküste der griechischen Insel Kreta, im Regionalbezirk Iraklio. Nach dem griechischen Mythos war Matala der Ort, an dem Zeus in Stiergestalt mit der von ihm entführten phönizischen Prinzessin Europa an Land ging. Er verwandelte sich hier in einen Adler ...
Rosemary ThebyStars of the Photoplay, 1916LahirRose Masing(1892-04-08)8 April 1892St. Louis, Missouri, Amerika SerikatMeninggal10 November 1973(1973-11-10) (umur 81)Los Angeles, California, Amerika SerikatPekerjaanPemeranTahun aktif1911–1940Suami/istriHarry Myers(m.1915–1938; kematiannya)Truitt Hughes (m.1938) Rosemary Theresa Theby (nama lahir Rose Masing,[1] 8 April 1892 – 10 November 1973) adalah seorang pemeran film Amerika Serikat. Ia tampil dalam se...
هذه المقالة عن المدينة. لمعانٍ أخرى، طالع رأس الخيمة (توضيح). رأس الخيمة الإحداثيات 25°47′06″N 55°56′52″E / 25.7851°N 55.9479°E / 25.7851; 55.9479 تقسيم إداري البلد الإمارات العربية المتحدة التقسيم الأعلى رأس الخيمة عاصمة لـ رأس الخيمة خصائص جغرافية ال
1961 film Through a Glass DarklySwedish theatrical release posterDirected byIngmar BergmanWritten byIngmar BergmanProduced byAllan EkelundStarringHarriet AnderssonGunnar BjörnstrandMax von SydowLars PassgårdCinematographySven NykvistEdited byUlla RygheMusic byErik NordgrenJohann Sebastian BachDistributed byJanus FilmsRelease date 16 October 1961 (1961-10-16) [1]Running time91 minutes[2]CountrySwedenLanguageSwedish Through a Glass Darkly (Swedish: Såsom i en s...
Опис файлу Опис Украдене щастя (фільм, 1984) Джерело http://hurtom.com/torrents/forum/photos/09111123172540308_f0_0.jpg Час створення 1984 Автор зображення «Укртелефільм» Ліцензія див. нижче Обґрунтування добропорядного використання для статті «Украдене щастя (фільм, 1984)» [?] Мета використання Зоб...
Katharina Stenbock Katharina Stenbock (* 22. Juli 1535 auf Torpa, Västergötland; † 13. Dezember 1621 auf Schloss Strömsholm, Västmanland) war von 1552 bis 1560 schwedische Königin. Inhaltsverzeichnis 1 Familie 2 Königin 3 Witwe 4 Literatur 5 Weblinks Familie Katharina Stenbock wurde als Tochter des Reichsrats Gustav Olofsson Stenbock (1504–1571) und seiner Frau Brita Eriksdotter Leijonhufvud (1514–1572) in Torpa südlich des heutigen Ulricehamn geboren. Der Vater war von 1540 bis ...
2011 film For other uses of Jaque Mate, see Jaque Mate (disambiguation). Jaque MateFilm posterDirected byJosé María CabralWritten byCésar León LópezJosé María CabralStarringAdrián MasFrank PerozoMarcos BonettiMichelle VargasCinematographyHernan HerreraRelease date 12 April 2011 (2011-04-12) Running time81 minutesCountryDominican RepublicLanguageSpanish Jaque Mate is a 2011 Dominican drama film directed and written by José María Cabral. The film was selected as the Dom...
Haruka 17はるか17(Haruka Sebuntiin)GenreDrama, komedi MangaPengarangSayuka YamazakiPenerbitKodanshaMajalahWeekly MorningDemografiSeinenTerbit2004 – 2006Volume13 Drama televisiSaluranasliTV AsahiTayang 1 Juli 2005 – 16 September 2005Episode10 Portal anime dan manga Haruka Seventeen (はるか17code: ja is deprecated , Haruka Sebuntiin) adalah serial manga seinen Jepang karya Sakuya Yamazaki yang bersambung oleh Kodansha dalam Weekly Morning dari tahun 2004 ke 2006. Manga ini t...
Disused railway station in Bilston, Wolverhampton Bilston CentralThe station before closure in 1962General informationLocationBilston, WolverhamptonEnglandCoordinates52°33′53″N 2°04′22″W / 52.5646°N 2.0729°W / 52.5646; -2.0729Grid referenceSO951963Other informationStatusDisusedHistoryOriginal companyGreat Western RailwayPre-groupingGreat Western RailwayPost-groupingGreat Western RailwayKey dates14 November 1854Opened[1]4 March 1972Closed to passenge...
KoreanikPersebaranKorea, ManchuriaPenggolonganbahasaSalah satu rumpun bahasa utama duniaBahasa indukProto-KoreanikSubcabang Korea Jeju †Baekje †Goguryeo Kode bahasaGlottologkore1284Lokasi penuturanPersebaran rumpun bahasa Koreanik saat ini Portal Bahasa L • B • PWBantuan penggunaan templat ini PemberitahuanTemplat ini mendeteksi bahwa artikel bahasa ini masih belum dinilai kualitasnya oleh ProyekWiki Bahasa dan ProyekWiki terkait dengan subjek. Apa tujuan penilaian arti...
Tropical disease caused by the oomycete Pythium insidiosum Ulcerative and destructive skin lesion on a dog caused by P. insidiosum Pythium hyphae Pythiosis is a rare and deadly tropical disease caused by the oomycete Pythium insidiosum. Long regarded as being caused by a fungus, the causative agent was not discovered until 1987. It occurs most commonly in horses, dogs, and humans, with isolated cases in other large mammals.[1] The disease is contracted after exposure to stagnant fresh...
The entrance of the temple Akkur Thanthondreeswarar Temple[1](ஆக்கூர் தான்தோன்றீசுவரர் கோயில் [2]]) is a Hindu temple located at Akkur in Mayiladuthurai district of Tamil Nadu, India.[3] The presiding deity is Shiva. He is called as Thanthondriappar. His consort is known as Valnedunkanni.[4] Significance It is one of the shrines of the 275 Paadal Petra Sthalams - Shiva Sthalams glorified in the early med...
This article uses bare URLs, which are uninformative and vulnerable to link rot. Please consider converting them to full citations to ensure the article remains verifiable and maintains a consistent citation style. Several templates and tools are available to assist in formatting, such as reFill (documentation) and Citation bot (documentation). (June 2022) (Learn how and when to remove this template message) TPC Tampa BayClub informationLocationLutz, Florida, United StatesEstablished1991TypeP...
Regency in Indonesia Regency in Central Java, IndonesiaPurbalinggaRegencyPurbalingga RegencyKabupaten PurbalinggaOther transcription(s) • JavaneseꦥꦸꦂꦧꦭꦶꦁꦒAlun-alun Purbalingga Coat of armsNickname: Kota PerwiraMotto: Prasetyaning Nayaka Amangun PrajaLocation of Purbalingga Regency in Central JavaPurbalinggaLocation in JavaShow map of JavaPurbalinggaLocation in IndonesiaShow map of IndonesiaCoordinates: 7°17′0″S 109°21′0″E / ...