Tagadējā Purvciema teritorijā agrāk bijis Hausmaņa purvs. Nosaukums Purvciems radies 19. gadsimta beigās. 20. gadsimta20. gados teritorija pievienota Rīgai un tajā uzsākta vienģimeņu māju būvniecība, kas turpinājās pēc Otrā pasaules kara.
1964. gadā izstrādāts rajona izbūves detaļplānojums un sākta piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība. Intensīva Purvciema apbūve turpinājās 1970. un 1980. gados — tad tika uzbūvēts pārtikas lielveikals "Minska", Mēbeļu nams, bērnu un pieaugušo poliklīnikas, divas monolītbetona dzīvojamās ēkas — pirmās Rīgā. Purvciems ir pirmais Rīgas mikrorajons, kurā parādījās 9 stāvu tipveida dzīvojamās mājas.
Daudzstāvu dzīvojamā apbūve
Pirmais kompleksais Purvciema daudzstāvu dzīvojamā rajona izbūves detaļplānojums tika izstrādāts 1964. gadā Rīgas ģenerālplāna birojā (arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikule un Dagnija Sila), tomēr 1970. gadā daļēji tika pārstrādāts institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis, Ivars Millers un Ruta Dzene). Purvciema dzīvojamais rajons paredzēts 65 000 iedzīvotāju, sastāv no sešiem mikrorajoniem, sabiedriskā centra, zaļās un sporta zonām, kuras piekļaujas Biķernieku mežam.[1]
Purvciema apbūves kompleksā galvenokārt izmantoti taisnleņķa ielu krustojumi. Apbūvē dominē 5, 9 un 12 stāvu ēkas. Purvciema dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Purvciema dzīvojamo rajonu telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Tas ir 9 stāvu baltas vai bēšīgas ēkas, kuru gaišo krāsu nosaka ar sīku baltu flīzējumu apdarinātie paneļi. Pagalmos dominē lieli zālāju klajumi bez noteiktas funkcijas, nekārtīgs un nekopts apzaļumojums, ko veido krūmi un mazi, neizteiksmīgi koki. Vēl Purvciemā sastopamas 119. sērijas (dažādu stāvu skaita) ēkas, kā arī 103. un 104. sēriju ēkas, 318. sērijas (t.s. "Hruščova laika projekta") ēkas, 464. sērijas ("lietuviešu projekta") ēkas un 467. sērijas ēkas. Purvciems arī ir viens no nedaudzajiem daudzstāvu rajoniem, kurā sastopams liels skaits "mazģimeņu" projektu 5 un 9 stāvu ēkas, kuras citās apkaimēs sastopamas kā atsevišķas ēkas vai ēku grupas.
Madonas ielā 21 un 23 tika uzbūvētas divas franču projekta (monolīta ēka) ēkas, kuras ir vienas no augstākajām Padomju Latvijas daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Ēkas tika uzbūvētas 1984. un 1986. gadā un to augstums ir attiecīgi 21 un 19 stāvi. Savukārt 2007. gadā tika pabeigta 24 stāvus augsta dzīvojamā augstceltne AstraLux, kuras augstums ir 81 metrs un tā ir augstākā dzīvojamā ēka Daugavas labajā krastā.[2]
Purvciemā atrodas vairāki lielveikali. Lai atvieglotu Purvciema iedzīvotāju nokļūšanu Rīgas centrā, 1966. gadā tika atklāts Deglava tilts pār dzelzceļu. Tilta caurlaidība bija plānota 900 automašīnas diennaktī un tā garums ir 646 metri, kas tajā laikā padarīja to par garāko gaisa pārvadu Latvijā.
