1920. gada zemes reformas laikā Rembates muižu sadalīja 565 vienībās 5253 ha kopplatībā (Rembates ciemu 308 vienībās 480 ha kopplatībā), bet Ķeguma muižu 44 vienībās 610 ha kopplatībā, pagastā atradās arī Līzes, Kārļa un Strīķu pusmuižas.[4]
1935. gadā Rīgas apriņķa Rembates pagasta platība bija 82,9 km² un tajā dzīvoja 1682 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ķeguma un Rembates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogres rajonaRembates ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeguma ciemu, 1963. gadā padomju saimniecības «Ogre» teritoriju pievienoja Lēdmanes ciemam, bet 1977. gadā Rembates ciemam pievienoja daļu no Ogresgala un Suntažu ciemu teritorijām.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Rembates pagasts iekļāvās jaunveidotajā Ķeguma novadā. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva Ogres novadā.
Jānis Kārkliņš (1877—1955), tautsaimnieks un skolotājs. Latvijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
Rembates pagastu šķērso viens valsts nozīmes autoceļš — A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, pagastu šķērso divi reģionālās nozīmes autoceļi (autoceļš P8 (Inciems—Sigulda—Ķegums) un autoceļš P80 (Tīnūži—Koknese)) un divi vietējās nozīmes autoceļi (V969 (Lielvārde—Ogresgals) un V996 (Ogre—Viskāļi—Koknese)). Pagastu šķērso ar dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, taču tās teritorija nav dzelzceļa pieturas.
.png){kind=small}
