„Bruņinieku ordeņa laikos Rembate piederējusi pie Lielvārdes,” rakstīja Andrejs Pumpurs. Polijas — Zviedrijas kara laikā muižu lauki paplašinājās un veidojās jaunas muižas, un gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā izveidojās Ringes muiža kā viena no Lielvārdes muižas palīgmuižām.[1]
1725. gadā tā tika atdalīta no Lielvārdes muižas, kļūdama par patstāvīgu saimniecisku vienību.[1]
1770. gadā Lielvārdes muižas īpašnieks Heinrihs Ērihs fon Volfenšilds Rembates muižu piešķīra savam krustdēlam baronam fon Īgelštrēmam.[1]
1811. gadā Elizabete Anna fon Štriha pārdeva muižu Frīdriham Vilhelmam fon Štrengeram par 1 550 000 sudraba rubļiem. Vēlākos gados muiža kļuva par Rīgas rātskunga Eberharda Bērensa no Rautenfeldas (1738—1810) īpašumu.[1]
Viens no vēlākajiem muižas īpašniekiem Heinrihs fon Rautenfelds (dzimis 1822. gadā) bija studējis Tērbatā un bija ļoti inteliģents cilvēks, labs diplomāts, tiesas lietu zinātājs, ekonoms, matemātiķis un būvmākslas pratējs, pašrocīgi veica nivelēšanas darbus kanāla rakšanai un apūdeņošanai ainavas parka veidošanai apkārt muižas ēkām.[1]
1858. gada pavasarī dienestā pie barona Heinriha fon Rautenfelda iestājās Andrejs Pumpurs kā „pirmais mērnieka puisis” pie mērnieka palīga.[1]
1858. gadā pie Rembates muižas pils sāka veidot ainavu parku, izveidojot ūdenskrituma kaskādi un dīķi ar saliņu.[1]
Pili nodedzināja 1905. gada revolūcijas laikā, tad to atjaunoja pēc Vilhelma Romāna Reslera (Roessler, 1878—1949) projekta. Pirmā pasaules kara laikā Rembates pils atradās piefrontes zonā un to sagrāva vācu artilērijas apšaudē pāri Daugavai.
Rembates muižas vietā šobrīd atrodas Lielvārdes kultūras nams.[1]
Parks
Parks 13 hektāru platībā stiepjas no Lielvārdes dzelzceļa stacijas pāri Rīgas — Daugavpils šosejai līdz Daugavas krastam. 1968. gadā saliņu dīķī nosauca Spīdalas vārdā; tur notiek koncerti, teātra izrādes un dejas. Kopš 1997. gada parkā atrodas Uldevena koka pils.[2] Parkā ir izstādīti arī vides objekti "Goda krēsls" vairākām ar Lielvārdi saistītām personām (Paulam Kveldei, Gunāram Priedem, Kārlim Grigulim, Arvedam Paeglei).
