Mēru muiža minēta 17. gadsimta Zviedru Vidzemes laika muižu revīziju dokumentos. 19. gadsimta vidū izveidojās muižas centrs ar kungu māju, stalli, kūtīm un šķūni. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti.
1907. gadā muižas īpašnieks Jākobs Hekers uzcēla jaunu kungu māju neorenesanses stilā.
Pēc 1920. gada zemes reformas Mēra muiža (Mehrhof) sadalīta 91 vienībā 1464 ha kopplatībā, kungu mājā iekārtoja pagasta skolu.[1] Pēc Otrā pasaules kara tajā darbojās Birzuļu pamatskola, kas slēgta 2009. gadā. 2011. gadā Mēru muižas kungu ēkā izveidoja Smiltenes novada muzeju.[2]
2023. gada septembrī Smiltenes novada dome nolēma pārdot Mēru muižas kungu māju, kas izraisījis iedzīvotāju asu reakciju.[3]
Ēkas apraksts
Tagadējo muižas kungu māju tās īpašnieks Jākobs Hekers cēlis neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezns interjers, no kā saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā.[4]
Muižas parks
Pie muižas aug Mēru dižozols, kura vainags ar projekciju 30x30 m (2021. gadā) tiek uzskatīts par kuplāko Baltijā.[5] Pie muižas atrodas vēl vairāki aizsargājami dižkoki — saskaņā ar datu sistēmu "Ozols", 2024. gadā tādi ir divas Eiropas lapegles un sešas rietumu tūjas.
