Piedņestras Moldāvu Republika (moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ, krievu: Приднестровская Молдавская Республика, ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка), saīsinājumā PMR, ir Krievijas Federācijas okupēta Moldovas daļa,[1] kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Piedņestras teritoriju.
Vēsture
1990. gada 2. septembrī 2. Piedņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongresā tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. 1992. gadā notika Piedņestras karš ar Moldovas Republiku. Kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota Krievijas Federācijas armija.
Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk prezidents bija Igors Smirnovs (1991–2011), pēc viņa Jevgēņijs Ševčuks (2011–2016). Kopš 2016. gada republikas prezidents ir Vadims Krasnoseļskis.
Referendums par valstisko statusu
2006. gadā tika organizēts referendums par Piedņestras Moldāvu Republikas valstisko statusu. 262 vēlēšanu iecirkņos balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja izvēlēties starp diviem variantiem:
- Vai jūs atbalstāt Piedņestras Moldāvu Republikas kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai?
- Vai jūs uzskatāt par iespējamu Piedņestras Moldāvu Republikas atteikšanos no neatkarības ar sekojošu pievienošanos Moldovas Republikai?
2006. gada 20. jūlijā EDSO nolēma neatzīt referendumu par likumīgu un nesūtīt novērotājus, vienlaicīgi paziņojot, ka referenduma jautājumi ir "ietekmējoši" formulēti, kam gan nepiekrita Krievijas Federācijas pārstāvis.
Pēc oficiāli paziņotajiem rezultātiem 17. septembrī notikušajā referendumā piedalījās 79% balsstiesīgo. 97,1% no dalībniekiem atbalstīja kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai, bet otro variantu atbalstīja tikai 2,3%.
Etniskais sastāvs un pilsonība
Pēc 2015. gada tautskaites datiem Piedņestras Moldāvu Republikā dzīvoja 29,1% krievu, 28,6% moldāvu un 22,9% ukraiņu. 14% iedzīvotāju nevēlējās atbildēt uz jautājumu par etnisko piederību.
PMR etniskais sastāvs:[2]
| gads
|
kopā
|
moldāvi
|
%
|
krievi
|
%
|
ukraiņi
|
%
|
citi
|
%
|
| 1993
|
712 500
|
243 000
|
34,1%
|
214 000
|
30,1%
|
199 300
|
28,0%
|
56 200
|
7,9%
|
| 1996
|
696 100
|
233 500
|
33,5%
|
200 800
|
28,8%
|
...
|
...
|
...
|
...
|
| 2004
|
555 500
|
177 000
|
31,9%
|
168 000
|
30,3%
|
160 000
|
28,8%
|
39 400
|
7,1%
|
| 2015
|
475 373
|
|
28,6%
|
|
29,1%
|
|
22,9%
|
|
6,6%
|
Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju ir arī citas valsts pilsonība. 107 600 iedzīvotāju (19,4%) ir Moldovas pilsonība, 56 000 (10,1%) — Krievijas Federācijas pilsonība, 44 400 (8%) — Ukrainas pilsonība.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
|
|---|
| | Valstis | |
|---|
| | Teritorijas | |
|---|
| | Pašpasludinātās valstis | |
|---|
|
- † Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
|
|
.svg)
_(semi-secession).svg)
.svg)
