Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts (latīņu: Status Civitatis Vaticanæ, itāļu: Stato della Città del Vaticano)[7] ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.
Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".
Tiek uzskatīts, ka šī senatnē neapdzīvotā Romas teritorija (ager vaticanus) vienmēr tika uzskatīta par svētvietu, arī pirms kristietības rašanās. 326. gadā tika uzcelta Konstantīna bazilika virs tradicionāli pirmā pāvestaSv. Pētera kapa.
Pāvesti kā Pāvesta valsts galvas bija apkārtējo zemju valdnieki līdz pat 19. gadsimta vidum, kad nodibinājās Itālijas valsts, bet pāvests, protestēdams pret savu zemju sagrābšanu, atradās t. s. Laterāna gūstā. Situāciju atrisināja Laterāna līgumi 1929. gadā starp pāvestu un toreizējo Itālijas līderi Benito Musolīni, kura rezultātā tika nodibināts Vatikāns.
Klimats
Subtropisks Vidusjūras klimats. Vasaras ir karstas un sausas, vidējā jūlija temperatūra ir +26 °C, ziemas ir siltas un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no +8 °C līdz +10 °C. Lietaināks un vēsāks periods mēdz būt no septembra līdz maijam.
Šveices gvarde ir atbildīga par Vatikāna un Pāvesta drošību. Armijas oficiālā valoda ir vācu.
Pāvests Jūlijs II 1505. gadā lūdza Šveices parlamentu viņam piešķirt 200 šveiciešu algotņus. 1505. gada septembrī pirmie 150 karavīri Kaspara fon Silenena (Kaspar von Silenen) vadībā devās uz Romu, kuru sasniedza 1506. gada 22. janvārī.
Pirmā un nozīmīgākā kauja kurā iesaistījās Šveices gvardi bija 1527. gada 6. maijā, kad 147 no 189 gvardiem, ieskaitot komandieri, krita cīņā ar Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V karaspēku, kas bija iebrucis Romā.
Gadsimtu gaitā gvardu skaits ir mainījies. Mūsdienās armijas maksimums ir simts kareivji. Gvardiem ir jāpieder Romas katoļu baznīcai, viņiem ir jābūt Šveices pilsoņiem, kas ir dienējuši Šveices armijā. Rekrūšiem ir jābūt vecumā starp 19 un 30 gadiem un ir jābūt vismaz 174 centimetrus gariem.
Kultūras objekti
Svētā Pētera bazilika, tajā atrodas Mikelandželo skulptūra Pietà jeb “Sāpju dievmāte”, radīta 1499. gadā (pēc 1972. gadā izdarītā uzbrukuma aizsegta ar bruņustiklu).
Vatikāna bibliotēka
Vatikāna dārzi — aizņem 1/3 daļu no valsts teritorijas, un ir atvērti apmeklētājiem gida pavadībā.
Grotas jeb pāvestu kapenes.
Sv. Pētera pēda, kuru 13. gadsimtā izveidoja Arnolfo di Kambio.
Karšu galerija — aplūkojamas ap 40 no baznīcas teritoriju kartēm.
Vatikāna muzeji:
Etrusku muzejs — etrusku un romiešu priekšteču kultūras mantojuma kolekcija no Etrūrijas un grieķu kolonijām Itālijas dienvidos.
.svg)
.svg)
