Pāvests Jānis Pāvils II (latīņu: Ioannes Paulus PP. II, īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila,poļu: Karol Józef Wojtyła; dzimis 1920. gada 18. maijā, miris 2005. gada 2. aprīlī) bija Romas pāvests, Romas bīskaps un Romas Katoļu baznīcas galva. Viņš bija arī Vatikāna pilsētvalsts valdnieks. 2011. gada 1. maijā tika beatificēts un pasludināts par svētīgo.[1] 2014. gada 27. aprīlī pāvests Francisks viņu pasludināja par svēto.
Jānis Pāvils II par pāvestu kļuva 1978. gada 16. oktobrī, 455 gadus pēc iepriekšējās reizes, kad pāvests nebija itāļu izcelsmes. Viņš bija arī pirmais slāvu izcelsmes pāvests. Vārdu Jānis Pāvils II viņš pieņēma, pieminot savu priekšteci pāvestu Jāni Pāvilu I, kurš nomira, pavadījis šajā amatā tikai 33 dienas.
Biogrāfija
Karols Juzefs Vojtila (Karol Józef Wojtyła) piedzima atvaļināta Hābsburgu armijas virsnieka ģimenē VadovicēPolijas dienvidos. Karols Juzefs jaunībā daudz kontaktējās ar tolaik plaukstošo Krakovasebreju kopienu un piedzīvoja nacistu okupāciju. Tās laikā viņš strādāja akmeņlauztuvēs un ķīmijas rūpnīcā. Jaunībā viņš bija sportists, aktieris, dramaturgs un izcils valodnieks (tiek lēsts, ka viņš runāja vienpadsmit valodās, tekoši – astoņās: poļu, krievu, itāļu, franču, spāņu, portugāļu, vācu un angļu valodā). Viņš pārzināja arī latīņu valodu, kas ir katoļu baznīcas tradicionāli lietotā valoda.
Pāvests Jānis Pāvils II 2004. g. 29. septembrī Sv. Pētera laukumā, Vatikānā
1967. gadā pāvests Pāvils VI iecēla viņu par kardinālu. Pēc Pāvila VI nāves 1978. gada augustā Karols Vojtila līdzdarbojās Pāvesta konklāvā, kas ievēlēja kardinālu Albīno Lučāni, Venēcijas patriarhu, par pāvestu Jāni Pāvilu I. Kā pāvests Lučāni bija samērā jauns, lai gan viņam bija 65 gadi. Kaut arī bija paredzams, ka Vojtila, kuram tolaik bija 58 gadi, piedalīsies vēl kādā pāvesta konklāvā pirms astoņdesmit gadu sasniegšanas (tas ir maksimālais vecums kardināliem, kas ir elektori), viņa otrais konklāvs pienāca negaidīti drīz, 1978. gada 28. septembrī, kad, pavadījis savā amatā tikai 33 dienas, pāvests Jānis Pāvils I nomira. Vojtila atgriezās Vatikānā1978. gada oktobrī, lai piedalītos savā otrajā konklāvā.
1978. gada 16. oktobrī Karols Voitila kļuva par pāvestu Jāni Pāvilu II.
Savas darbības laikā viņš cīnījās pret komunismu, neierobežotu kapitālismu un politisko apspiestību. Viņš bija kategoriski pret abortiem un aizstāvēja baznīcas tradicionālos uzskatus par cilvēka seksualitāti. Kā pāvests viņš devās vairāk nekā 100 ārzemju vizītēs, kas vienmēr piesaistīja ārkārtīgi daudz uzmanības, un kopumā ceļoja vairāk nekā visi iepriekšējie pāvesti kopā. Šie ceļojumi ir uzskatāmi par centieniem tuvināt pasaules tautas un reliģijas, un šis mērķis vienmēr bija viņa pontifikāta uzmanības centrā.
Pāvests Jānis Pāvils II svētīja un kanonizēja vairāk nekā jebkurš iepriekšējais pāvests. Līdz 2004. gada oktobrim viņš bija svētījis 1340 cilvēkus.
Pēc ilgas slimības Jānis Pāvils II nomira 2005. gada 2. aprīlī.
.svg){kind=small}
