Honorijs I (latīņu: Honorius I, dzimis 585. gadā, miris 638. gada 12. oktobrī) bija Romas pāvests no 625. gada 30. oktobra līdz savai nāvei. Viņa priekštecis bija Bonifācijs V. Honorijs I turpināja Bonifācija V iesākto anglosakšu kristīšanu. Viņš šajās zemēs ieviesa Lieldienu atzīmēšanu. Pēc nāves, 680. gadā, Honorijs I tika atzīts par ķeceri, jo pontifikāta laikā atbalstīja kompromisa formulējumu, kas apvienotu kristiešus strīdā par Kristus būtības dievišķo un cilvēcisko sadalījumu. Šis apvainojums ķecerībā vai vismaz kļūdā un modrības trūkumā, un tā rezultātā pāvestam pasludinātā anatēma vēlāk kļuva par argumentu strīdos par pāvesta nemaldības teoriju.[1]
Atsauces
Ārējās saites
|
---|
| | | 1.—4. gadsimts | | |
---|
| 5.—8. gadsimts | |
---|
| 9.—12. gadsimts | |
---|
| 13.—16. gadsimts | |
---|
| 17.—20. gadsimts | |
---|
| 21. gadsimts | |
---|
| |
|