Pelāgijs II (latīņu: Pelagius II; dzimis ap 520. gadu, miris 590. gada 7. februārī) bija Romas pāvests no 579. gada novembra līdz 590. gada februārim. Pelāgijs II centās saglabāt labas baznīcas attiecības ar Austrumromas impēriju un diplomātisko pārrunu rezultātā centās iegūtu aizsardzību no lomardiešiem, kas kontrolēja lielu daļu no mūsdienu Itālijas ziemeļiem un apdraudēja gan baznīcu, gan Austrumromas impēriju. Viņš arī bija aktīvs baznīcas jautājumos un piedalījās vairākās ekumeniskajās sanāksmēs. Pelāgijs II atbalstīja mācību par kristīgo ikonu kultu un ieņēma skaidru nostāju attiecībā uz monoteletisma mācību, kas apgalvoja, ka Jēzum Kristum ir tikai viena griba, nevis divas — cilvēciskā un dievišķā.
Pēc Pelāgija II par Romas pāvestu kļuva Gregors I.
Ārējās saites
|
---|
| | | 1.—4. gadsimts | | |
---|
| 5.—8. gadsimts | |
---|
| 9.—12. gadsimts | |
---|
| 13.—16. gadsimts | |
---|
| 17.—20. gadsimts | |
---|
| 21. gadsimts | |
---|
| |
|