Finanses (latīņu: financia) ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.[1]
Finanses praktiskajā nozīmē ir jāuztver kā zināšanu kopumu, kas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem pārvaldīt par savām finansēm, it īpaši, novērtējot starpību starp ienākumiem un izdevumiem un ieguldījumu riskus.
Finanšu definīcija
Finanses ir mācība par naudas resursu izvietošanu laikā. Ir divas galvenās iezīmes, kas atšķir finanšu lēmumus no citiem resursu izvietošanas lēmumiem, proti, finanšu lēmumu izmaksas un ienākumi ir:
- izstiepti laikā (ieguldījuma efektivitāti varēs novērtēt tikai pēc ieguldījuma perioda beigām);
- to atdeves izdevīgums nav precīzi prognozējams, tas ir, pat lēmuma pieņēmējs nezina patieso gala rezultātu (ir pārāk sarežģīti prognozēt).
Finanšu sistēma un naudas plūsma
Lai varētu pielietot finanšu teorijas rīkus un novērot sakarības, ir jāpastāv tā sauktajai finanšu sistēmai. Tiek piedāvāta šāda finanšu sistēmu definīcija — finanšu sistēma ir tirgu un citu institūciju kopums, kuros tiek slēgti finanšu darījumi un kuros tiek izvērtēti finanšu aktīvi un pasīvi.[2] Finanšu teorija sastāda sistēmu, kas palīdz izvērtēt, kā visefektīvāk saimniekot un veikt lēmumus. Finanšu teorijā vienmēr pastāv vismaz divi varianti. Tā analizē, kādā veidā un vai vispār kaut ko darīt. Ja lēmums ir pieņemts par labu darīšanai, tiek veikta analīze par to, kā realizēt savu lēmumu.
Finanšu sistēmas 6 galvenās funkcijas:
- nodrošināt finanšu resursu plūsmu laikā starp nozarēm un starp valstīm;
- nodrošināt ar iespēju pārvaldīt riskus;
- nodrošināt veidu, kā pārskaitīt resursus, lai veicinātu tirdzniecību: iespēja maksāt, izmantojot preču pavadzīmi, vai ar kredītu palīdzību;
- nodrošināt ar mehānismu, kas ļauj apvienot līdzekļus un pārvaldīt īpašumtiesības uzņēmumos (piemēram, ja ir biznesa projekts, bet nav pietiekami naudas, lai to īstenotu, finanšu sistēma dod iespēju piesaistīt vēl citu intereses, savienot līdzekļus un realizēt projektu, piemēram, akciju sabiedrību veidā);
- nodrošināt tirgus dalībniekus ar informāciju, kas ļauj pieņemt decentralizētus lēmumus dažādās ekonomikas nozarēs (ja nav informācijas, būs ļoti grūti pieņemt pareizus lēmumus, tādēļ, lai to nodrošinātu, piemēram, uzņēmumi, kas grib piesaistīt līdzekļus no citiem — piemēram, akciju sabiedrības — nepārtraukti rīko auditus un pārbaudītie dati kļūst pieejami visiem);
- nodrošināt risinājumu, lai tiktu galā ar iniciatīvas problēmu, kad viena darījuma iesaistīta puse ir labāk informēta par otru, vai arī gadījumā, kad viena puse pilnvaro otru slēgt darījumus savā vārdā.
Naudas plūsma ir grāmatvedības termins, kas apzīmē skaidrās naudas daudzumus, kurus uzņēmums saņem un patērē noteiktā laika posmā, dažreiz tas ir saistīts ar specifisku projektu.[3] Naudas plūsmas novērtēšanu ir iespējams izmantot, lai:
- novērtētu uzņēmuma vai projekta stāvokli vai izpildi;
- noteikt likviditātes problēmas (būt ienesīgam nebūt nenozīmē būt likvīdam, uzņēmums var būt nesekmīgs naudas līdzekļu nepietiekamības dēļ pat, ja tas ir ienesīgs);
- prognozētu projekta apgrozījumu (naudas plūsmu parasti izmanto tādu finanšu modeļu izteikšanai kā iekšējās atdeves koeficients un pašreizējā neto vērtība);
- izpētītu vai novērtētu ekonomisko pieaugumu, kad tiek uzskatīts, ka uzkrātie līdzekļi neprecīzi atspoguļo reālo uzņēmuma vai projekta stāvokli.
Lai nodrošinātu efektīvu uzņēmumu aktīvu pārvaldību un uzlabotu naudas plūsmu, uzņēmumi izstrādā kredītpolitikas procedūras, ko nosaka kredītu pārvaldība.
Finanšu tirgus un tā dalībnieki
Finanses ir praktiska zinātne. Tās atziņas tiek izmantotas reālā uzņēmējdarbībā. Lai tas viss darbotos, ir nepieciešama shēma vai mehānisms, kas saistīs pētāmos objektus.[4] Tiek dota šāda definīcija — finanšu tirgus ir vieta vai mehānisms, ar kura palīdzību tiek noteikta finanšu aktīvu cena.
Finanšu starpnieki ir nepieciešami, jo katram darījumam neizbēgami pastāv tā izmaksas. Otrs būtisks iemesls, kādēļ ir nepieciešami finanšu starpnieki, ir tas, ka tirgū pastāv asimetriska informācija, tas ir, viena no darījumā iesaistītajām pusēm ir labāk informēta nekā otra.[5]
Atsauces
- ↑ «Tezaurs.lv - Skaidrojošā vārdnīca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 23. augustā.
- ↑ Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 22
- ↑ Ritter L.S., Silber W.I., Udell G.F., Principles of Money, Banking and Financial Markets. 1996 — p. 24
- ↑ Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 20
- ↑ Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 37
