Audits (no latīņu: auditos — ‘klausīšanās’, ‘dzirdēšana’) ir kādas iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas likumīga pārbaude, ko veic īpaša lietpratīga persona (revidents) un kas ietver informācijas apkopošanu par kādu uzņēmējdarbību un iegūtas informācijas novērtēšanu, pārbaudot aprēķinu precizitāti un pēc noteiktiem kritērijiem dodot savu revīzijas atzinumu.[1]
Audita vēsture
Pēc savas būtības ir sinonīms vārdam revīzija.[2] Vissenākie audita veikšanas apliecinājumi ir atrodami Ķīnā aptuveni 700. gadā pirms mūsu ēras. Audita attīstība bija cieši saistīta ar atsevišķu valstu finašu un rūpniecības vēstures īpatnībām un tika noteikta pēc kapitāla tirgus attīstības rakstura.
Mūsdienu grāmatvedības radās 15. gadsimtā. Itālijas teritorijā. Luka Pačoli izstrādāja finanšu orgānu kontroles sistēmu. Tiešu uz Luka Pačoli grāmatvedības principiem, kas aprakstīti vairākos matemātiķa darbos, balstās mūsdienu grāmatveži un auditori.
[3]
Audita tipi
Auditu kā vienu no kontroles veidiem iedala iekšējā un ārējā auditā.
Iekšējais audits
Iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot iestādes sistēmas darbību vai sniegt ieteikumus sistēmas pilnveidošanai.[4]
Iekšējā audita uzdevumi:
- veikt pārbaudes saskaņā ar apstiprināto plānu;
- uzraudzīt uzņēmējsabiedrības darbības atbilstību likumdošanas aktiem, vadības lēmumiem, rīkojumiem, noteikumiem, instrukcijām un citiem normatīviem dokumentiem;
- veikt iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes neatkarīgo novērtēšanu un dot ieteikumus tās uzlabošanai;
- noteikt un novērtēt augsta līmeņa būtiskos riskus, to kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus;
- sagatavot pārskatus (ziņojumus) par katru veikto pārbaudi – konstatētajiem trūkumiem, pārkāpumiem, nepietiekami kontrolētajiem riskiem;
- izstrādāt ieteikumus vadībai atklāto problēmu risināšanai;
- informēt uzņēmējsabiedrības vadību par gadījumiem, kad atklātie trūkumi nav novērsti.[5]
Ārējais audits
Ārējais audits veic ārēji neatkarīgi auditori, auditoru firmas, pamatojoties uz pasūtījumiem (līgumiem) ar uzņēmumiem. Galvenā ārējā audita priekšrocība ir objektivitāte, jo auditori nav ieinteresēti noteiktā uzņēmumā. Ārējā audita mērķis ir noskaidrot finansiāli saimnieciskās darbības stāvokli un pārliecināties par pārbaudāmā uzņēmuma gada finanšu pārskatu pareizību.[6]
Audita veidi
Starptautiskajā audita praksē mūsdienās izšķir vairākus audita veidus:
- Operacionālais audits uzņēmuma struktūras organizācijas saimnieciskā mehānisma atsevišķu daļu pārbaude, lai novērtētu to efektivitāti, drošību un lietderību. Operacionālajā auditā var iekļaut vadības organizatoriskās struktūras lieluma vērtējumu, grāmatvedības uzskaites metodikas un tehnikas, datoru sistēmu, mārketinga metožu, kā arī jebkuras citas nozares pārbaudi.
- Atbilstības audits — administrācijas saimnieciskās darbības likumdošanas normu un instruktīvā materiāla kā arī rīkojumu un noteikumu pārbaude. Atbilstības auditu var arī veikt pēc uzņēmuma īpašnieku vai akcionāru pieprasījuma, lai pārbaudītu, kā administrācija ievēro vadības normas saskaņa ar uzņēmuma statūtiem.
- Finanšu pārskatu auditu veic, lai noskaidrotu, vai informācija, kas norādīta uzskaitē, sakrīt ar noteiktiem principu un noteikumu kopums, kas regulē grāmatvedības uzskaiti.[7]
Atsauces
- ↑ Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: Zinātne, 2000. – 436.lpp.
- ↑ Grāmatvedība revīzija audits, Guntis Mālderis, 44.lpp., 2008, ISBN 9789984828237
- ↑ Аудит. История аудита[novecojusi saite]
- ↑ «www.likumi.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 4. aprīlī.
- ↑ Grāmatvedība revīzija audits, Guntis Mālderis, 49.lpp., 2008, ISBN 9789984828237
- ↑ Grāmatvedība revīzija audits, Guntis Mālderis, 50.lpp., 2008, ISBN 9789984828237
- ↑ Grāmatvedība revīzija audits, Guntis Mālderis, 51.lpp., 2008, ISBN 9789984828237
