Mercedes-Benz ir vācu automašīnu zīmols un, kopš 2019. gada kā Mercedes-Benz AG, Daimler meitasuzņēmums, kas ražo luksus auto, autobusus un kravas automašīnas. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Uzņēmuma vūsture izsekojama no 1890. gada, kad nodibinājās uzņēmums Daimler Motoren Gesellschaft.
Gadu gaitā Mercedes-Benz ir ieviesuši vairākas drošības un tehnoloģiju iespējas, kas šobrīd ir bieži sastopamas modernos auto. Mercedes-Benz automašīnu pārdevēji ir 130 pasaules valstīs.[nepieciešama atsauce] Šobrīd Mercedes Benz piedāvā pilnu auto klāstu, no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto. Smart "city cars" zīmols arī ir daļa no Mercedes-Benz kopš 1994. gada.
Sports
Mercedes gadu gaitā ir bijuši aktīvi motorsportā. Jau Formula 1 sacensību pirmsākumos Mercedes bija sava komanda, kura divreiz palīdzēja izcīnīt Huanam Manuelam Fanhio čempiona titulu. Pēc avārijas Lemānas sacīkstēs, kur gāja bojā desmitiem skatītāju, Mercedes aizgāja no autosporta.
Sākot ar 2010. gadu Mercedes pieder sava Formula 1 rūpnīcas komanda, kas tika izveidota pārņemot Brawn komandu.[1] Komandas nosaukums ir Mercedes GP. Tās piloti 2010. gadā bija vācieši Mihaels Šūmahers un Niko Rosbergs. 2010. gada sezonas komandu kopvērtējumā Mercedes ierindojās 4.vietā ar 214 punktiem.[2]
Vēsture
Vēsture aizsākās ar Daimler Motoren Gesellschaft, kas ražoja Mercedes automobiļus kopš 1900. gada. Paralēli mašīnām, tie ražoja arī kuģu un aviāciju dzinējus, kas deva iemeslu 1909. gadā kā logotipu pieņemt trīsstarainu zvaigzni — markas panākumu simbolu uz sauszemes, ūdenī un gaisā.
1926. gadā notika firmu saplūdums Daimler un Benz («Bents»), un zvaigzne tika ierakstīta aplī ar laurauga vainagu (pagājušajām mašīnu uzvarām Benz autosacīkstēs). Tādā ainā emblēma nereti tiek izmantota arī šobaltdien.
No 1901. gada vārds Mercedes kļuva par automobiļu tirdzniecības marku, ko ražoja vācu kompānija Daimler-Motoren-Gesellschaft. To nodibināja Gotlībs Daimlers (Gottlieb Daimler) 1890. gadā Bad Kannshtate Štutgartes tuvumā, uz savas darbnīcas bāzes, kur 1886. gadā viņš uzbūvēja 4-riteņu automobili ar benzīna motoru, un skaitās pirmais pasaulē, kas to izdarījis.
1899. gadā Vilhelms Maibahs, kas aktīvi piedalījās pirmo Daimlera mašīnu radīšanā, uzbūvēja automobili Phoenix-Daimler ar 4-cilindru dzinēju un 24 zs jaudu, ar daudzām tehniskām kļūmēm. Tad manāmu ietekmi izrādīja Emils Ellineks, Daimler pārstāvniecības vadītājs Francijā un Austro-Ungārijas impērijas konsuls Nīcā. Viņam izdevās pārliecināt Maibahu radīt jaunu mašīnu, kura bija gatava 1901. gadā. Ellineka piedāvājums bija nosaukt auto viņa meitas Mersedesas vārdā.
Pirmais Mercedes 35R 5 ar 4-cilindrīgu motoru, darba apjoms 5913 cm3, bija ar klasisku agregātu izvietojumu (dzinējs priekšā, aizmugurējā piedziņa) kārtojumu un apveltīts ar ārieni, kuru tāpat sāka saukt par klasisku. Viņš kļuva par pamatu visu nākamo modeļu izstrādei, ko ražoja no 1902. gada zem markas Mercedes Simplex («Mersedes-Simpleks»).
Nākamajos gados Daimler izlaida veselu vieglo automašīnu gammu «mersedesus» ar motoriem kuru darba apjoms bija no 1568 līdz 9575 cm3, ieskaitot greznus modeļus ar pilnībā aizvērtajām virsbūvēm. Sacīkšu «mersedesi» uzvarēja daudzās starptautiskās sacīkstēs, kas tiek rīkotas līdz Pirmajam pasaules karam. Pirmo pēckara automobiļu starpā bija modelis 28/95PS ar 6-cilindru motoru 7250 cm3, uz kuras Pauls Daimlers 1922. gadā eksperimentēja ar apjomīgu spiedni (ar kompresoru), kas ir uzstādāma pie kloķvārpsta un paaugstinājusi dzinēja jaudu apmēram 1,5 reizes. Šos darbus 1923. gadā turpināja jaunais, galvenais inženieris Ferdinands Porše. Tajā pašā gadā iesākās pirmo mašīnu ražošana ar 4-cilindru dzinējiem ar darba apjomu 1568 un 2614 cm3, ko aprīkoja ar kompresoru, bet no 1924. gada sāka ražot populārāku sēriju 24/100/140 PS ar 6-cilindru motoru 6240 cm3 darba tilpumu un 100—140 zs jaudu.
Ražošana
Bez Vācijas, Mercedes-Benz ir ražotnes arī daudzās citās valstīs, to skaitā:
