Varšava

Varšava
pilsēta
Warszawa
Karogs: Varšava
Karogs
Ģerbonis: Varšava
Ģerbonis		Logo: Varšava
Logo
Varšava (Polija)
Varšava
Varšava
Varšava (Mazovijas vojevodiste)
Varšava
Varšava
Varšava (Eiropa)
Varšava
Varšava
Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°E / 52.23222; 21.00361Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°E / 52.23222; 21.00361
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Mazovijas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 13. gadsimtā
Platība
 • Kopējā 517,24 km2
Maks. augstums 121 m
Min. augstums 78 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 1 860 281
 • blīvums 3 381,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.um.warszawa.pl
Oficiālais nosaukums: Varšavas vēsturiskais centrs
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 1980
Aizsardzības nr. 30
Valsts Karogs: Polija Polija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Varšava Vikikrātuvē

Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā ir 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Vēsture

13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta — viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsētā tika noslēgta Varšavas konfederācija — Polijas augstmaņu līgums par reliģisko iecietību.

1596. gadā Polijas karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu, notika Pragas slaktiņš . 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 . gada novembrī Varšavā sākās Novembra sacelšanās.

1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920. gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notika smagas kaujas, kurās uzvarēja Polijas karaspēks.

Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī pilsētu bombardēja vācu aviācija. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gada oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gadā notika diskusijas, vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tika atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir uzcelta no jauna.

1995. gadā pilsētā sāka darboties metro.

Varšavas centrs

1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Mūsdienās vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.

Cilvēki

Varšavā dzimuši:

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
170030 000
1792120 000
180063 400
1830139 700
1850163 600
1882383 000
1900686 000
19251 003 000
19391 300 000
1945422 000
19561 000 000
19601 139 200
19701 315 600
19751 436 100
19801 596 100
19901 611 800
20021 707 100
20041 676 600
20051 694 825
20061 700 536

Apskates objekti

Galerija

Atsauces

  1. ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/071412865011-0918123?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 7 oktobris 2022.

Ārējās saites

RietumeiropaZiemeļeiropaCentrāleiropaDienvideiropaAustrumeiropa
Autoritatīvā vadība

Strategi Solo vs Squad di Free Fire: Cara Menang Mudah!