Pilsoņu kara un separātistu aktivitāšu rezultātā Somālija uz ilgu laiku faktiski pārstāja pastāvēt kā valsts un sadalījās daudzās daļās.Kopš 1990. gadu sākuma tajā teritorijā ir divas pašpasludinātas republikas ziemeļos — Somālilenda un Puntlenda, kā arī cilšu un dažādu grupējumu dalītā Somālija valsts dienvidu daļā.
Itālija ieguva pilnīgu kontroli pār ziemeļaustrumu un dienvidu daļu pēc veiksmīgas kampaņas pret valdošo Madžīrtīnas sultanātu un Hobijo sultanātu.[4] Itālijas okupācija turpinājās līdz 1941. gadam, kad tā zaudēja savu teritoriju Lielbritānijai. Somālijas ziemeļu daļa kļuva par Lielbritānijas protektorātu, bet Somālijas dienvidu daļa 1949. gadā nokļuva Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. 1960. gadā abi reģioni apvienojās un tika izveidota neatkarīga Somālijas Republika.[7]
Abdirašīds Šarmarke tika ievēlēts par Somālijas otro prezidenta demokrātiskās vēlēšanās 1967. gadā. 1969. gadā viņu nošāva viens no viņa miesassargiem. Pēc viņa slepkavības notika valsts apvērsums, kurā Somālijas bruņotie spēki sagrāba varu, nesastopot pretestību. Apvērsumu vadīja
Muhameds Siāds Barre, kurš tolaik bija bruņoto spēku komandieris. Varu pārņēma Augstākā revolucionārā padome un valsts tika nosaukta par Somālijas Demokrātisko Republiku.
Neatkarību pasludinājusī Somālilenda, autonomā Puntlenda un karadarbības skārtie apgabali (2017)
1991. gadā izcēlās pilsoņu karš un Barres režīms sabruka. Dažādi bruņoti grupējumi sāka sacensties par varu, jo īpaši dienvidos. Sabrūkot centrālajai valdībai, Somālijā sākās nestabilitāte. Valsts ziemeļu daļā radās dažādi autonomie reģioni, tostarp Somālilenda, Puntlenda un Galmuduga. 1991. gadā neatkarību pasludināja Somālilenda, 1998. gadā autonomiju pasludināja Puntlenda. ANO neatzina nevienu no šīm valstīm. Sakarā ar nestabilitāti, vardarbību un ilgstošu centrālās valdības trūkumu, laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam Somālija bija pirmajā vietā "neizdevušos valstu" sarakstā.
2000. gadu sākumā tika izveidota Somālijas Pagaidu federālā administrācija. 2000. gadā tika izveidota Pagaidu Nacionālā valdība. 2004. gadā tai sekoja Federālās pagaidu valdības izveidošana un tika atjaunota armija.[8] 2006. gadā Federālā pagaidu valdība ar Etiopijas karaspēka palīdzību pārņēma kontroli pār lielāko daļu valsts dienvidu daļas no jaunizveidotās Islāma tiesu savienības. Islāma tiesu savienība, tad sadalījās vairākās radikālās grupās, piemēram, Al-Shabaab, kas cīnījās ar Federālo pagaidu valdību un tās sabiedrotajiem.[8]
2011. gadā Somālijas valdības un Kenijas karaspēks sāka ofensīvu pret islāmistu nemierniekiem Al-Shabaab, kuri sadarbojās ar Al-Qaida.
2012. gadā nemiernieki zaudēja lielāko daļu no iepriekš ieņemtās teritorijas, tika uzsākts politisks process, lai nodibinātu centrālo valdību un pastāvīgas demokrātiskas institūcijas.[9]
Saskaņā ar šo administratīvo regulējumu 2012. gada augustā tika pieņemta jauna pagaidu konstitūcija,[10][11] ar kuru Somāliju reformēja par federāciju.[12]
2012. gada septembrī Somālijas un Kenijas armijas ieņēma pēdējo no lielajām pilsētām, kas vēl bija Al-Shabaab kontrolē — Kismajo.
Saskaņā ar ANO datiem bada dēļ 2010.–2012. gadā Somālijā nomira aptuveni 260 tūkstoši cilvēku, puse no tiem — bērni līdz piecu gadu vecumam (upuru skaits pārsniedza 1992. gada rādītāju, kad bada dēļ nomira 220 tūkstoši cilvēku).
Ģeogrāfija
Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija,[13] un tās reljefs galvenokārt sastāv no plakankalnēm, līdzenumiem un augstienēm. Klimats pārsvarā visu gadu ir karsts, ar periodiskiem musonu vējiem un neregulārām lietusgāzēm.[14]
Somālija ir valsts Austrumāfrikā ar 637,657 kvadrātkilometru lielu platību. Tā robežojas ar Džibutiju ziemeļos, Etiopiju rietumos un Keniju dienvidos. Valsts atrodas uz Somālijas pussalas, kuru sauc arī par Āfrikas ragu, jo pussala atgādina degunradžu ragu.
Valsts atrodas uz ziemeļiem no ekvatora, starp Adenas līci ziemeļos un Indijas okeānu austrumos. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija, kura ir 3 025 km gara. Tās teritorija sastāv no daudzām plakankalnēm, līdzenumiem un kalniem. Valsts ziemeļu daļa ir kalnaina, ar starp 900 un 2100 metriem augstiem kalniem. Uz ziemeļrietumiem no valsts atrodas autonoms reģions Somālilenda, kura pati deklarēja savu neatkarību.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus.[15]
↑The Illustrated Library of The World and Its Peoples: Africa, North and East, Greystone Press: 1967, p. 338.
↑ 8,08,1«Somalia». The World Factbook. Langley, Virginia : Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 14. augustā.
-Blue_version.svg)
