Āzija ir pasaules lielākā kontinentaEirāzijas austrumu daļa. Āzija aizņem 29,4% no Zemes sauszemes platības. Āzijā dzīvo vairāk nekā 60% pasaules iedzīvotāju.
Āzija ir pēc platības lielākais un kalnainākais sauszemes apgabals. Tā ir daļa no pasaules lielākā kontinenta – Eirāzijas. Iespējams, ka tieši tāpēc daudzu valstu ģeogrāfi Āziju un Eiropu uzskata par atsevišķiem kontinentiem.
Ziemeļu ledus okeāna piekraste
Āzijas Z krasti ir izroboti. Šeit atrodas četras seklas malas jūras – Barenca, Karas, Laptevu, Austrumsibīrijas un Čukču jūra. Tās atdalītas ar arhipelāgiem – Novaja Zemļa, Severnaja Zemļa, Jaunsibīrijas salas. Beringa jūras šaurums (šaurākajā vietā 85 km plats) šķir Āziju no Ziemeļamerikas kontinenta. Lielāko daļu okeāna visu gadu klāj vairāk nekā 2,5 m biezs ledus. Tikai vasaras beigās gar piekrasti atbrīvojas ceļš kuģošanai. Starp peldošajiem ledus laukiem vietām redzami lāsmeņi – no ledus brīva ūdens virsma, kas diametrā sasniedz pat 150 - 300 km.
Norvēģu pētnieka Fritjofa Nansena vadītā kuģa Fram ekspedīcija 19. gadsimta beigās apstiprināja pieņēmumu, ka Ziemeļu ledus okeāna baseinā ledus okeāna straumju un vēju ietekmē pārvietojas jeb dreifē. Labi izteikts ir paisums un bēgums (ūdenslīmeņa svārstības sasniedz 4 – 6 m). Ziemeļu ledus okeānā ieplūst daudz saldūdens, ko ienes lielās Sibīrijas upes - Oba, Jeņiseja, Ļena un citas. Tāpēc arī ūdens sāļums šī okeāna jūrās ir krietni vien mazāks nekā pārējās jūrās. Plašais kontinentālais sēklis (kontinenta turpinājums zem ūdens) jeb šelfs ir labvēlīga planktona attīstības vieta, kas savukārt pievilina zivis un citus dzīvniekus (roņus, valzirgus, vaļus, baltos lāčus, polārlapsas, putnus).
Klusā okeāna piekraste
Āzijas A un DA krasti ir ļoti izroboti. Gar kontinentu stiepjas salu loki - Kuriļu salas, Japānas salas, Filipīnu salas. Šeit atrodas arī viens no pasaulē lielākajiem arhipelāgiem - Lielās Zunda un Mazās Zunda salas (kopā tās sauc par Malajas arhipelāgu). Krastus apskalo malas jūras - Beringa, Ohotskas, Japāņu, Dzeltenā, Austrumķīnas, Dienvidķīnas jūra. Daudz ir pussalu. Lielākās no tām ir Indoķīnas, Malakas, Kamčatkas un Korejas pussalas.
Nereti Āziju dēvē par kontinentu, tomēr Āzijas un Eiropas robeža iet pār lielām un daudzveidīgām sauszemes platībām, tāpēc šāds iedalījums no ģeogrāfijas un ģeoloģijas viedokļa nav pamatots. Āzijas lielais izmērs un lielā ģeogrāfiskā, kultūras, ģeoloģijas un bioloģiskā daudzveidība neļauj to uzskatīt arī par atsevišķu subkontinentu, tāpēc tās apzīmēšanai tiek lietots mazāk konkrētais termins - "pasaules daļa".
Uzskats par Āziju un Eiropu kā par diviem atsevišķiem kontinentiem veidojies antīkajā periodā, pārmantots viduslaikos un pastāv joprojām, jo īpaši Rietumeiropā un ASV.
No 1271. līdz 1295. gadam tirdzniecības misijā uz Ķīnu devās Venēcijas tirgotājs Marko Polo.
Portugālis Fernāns Magelāns savā ceļojumā apkārt pasaulei 1521. gadā sasniedza Filipīnu salas, kur kādā sadursmē ar vietējiem viņš tika nogalināts.
19. gadsimta sākumā šveicietis Johans Burkharts apceļoja Arābijas pussalu un apmeklēja Mekas svētvietu.
Anglis Džordžs Everests 19. gadsimta vidū veica Himalaju kalnu topogrāfisko uzmērīšanu. 1865. gadā augstākajai pasaules virsotnei angļi piešķīra Everesta vārdu.
Zviedrs Nils Nordenšelds 19. gadsimta beigās pirmais izbrauca pa Ziemeļaustrumu jūrasceļu. Ziemeļu Ledus okeāna dabas apstākļus pētīja arī norvēģi Ruals Amundsens un Fritjofs Nansens.
Krievijas ekspansija
Pēc Tvera kņaza rīkojuma tirgotājs Afanasijs Ņikitins no 1466. līdz 1472. gadam apceļoja Indiju, tikai 19. gadsimta sākumā atrada viņa ceļojumu pierakstus "Ceļojums pāri trim jūrām".
1581. gadā kazaku atamans Jermaks iekaroja Sibīrijas hanistii.
1648. gadā kazaks Fedots Popovs sasniedza Kamčatkas pussalu, bet Semjons Dežņovs Sibīrijas austrumu galējo zemesragu. Krievijas flotē dienējošais dāņu jūrnieks Vituss Berings 1728. gadā sasniedza Aļaskas krastus.
.svg)
.svg){kind=small}
,_Flag_of_Syria_(1980%E2%80%932024).svg){kind=small}
