- Šis raksts ir par pussalu. Par ģeogrāfisku apgabalu skatīt rakstu Koreja.
Korejas pussala (korejiešu: 朝鮮半島, Chosŏn Pando (Ziemeļkorejā), 한반도, Han Bando (Dienvidkorejā)) ir pussala Austrumāzijā.[1] Tās garums ziemeļu–dienvidu virzienā ir aptuveni 1100 km, bet aptuvenā platība 220 tūkstoši km². No austrumiem to apskalo Japāņu jūra, no dienvidiem — Austrumķīnas jūra, bet no rietumiem — Dzeltenā jūra. Lielākā daļa no Korejas pussalā dzīvojošajiem ir korejieši.
Vēsture
Korejas pussalā pirmā valsts Gočosona radās 2333. gadā p.m.ē. 676. gadā Sillas valsts ar spēku apvienoja pussalu.
1910. gadā Korejas pussalu okupēja Japāna.
1945. gadā pēc Japānas kapitulācijas un sekmīgās Mandžūrijas ofensīvas Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja ASV un PSRS. Pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un proklamēta Korejas Republika. Par valsts vadītāju kļuva bijušais Vašingtonas universitātes pasniedzējs Li Sins Mans. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie komunisti (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, vēlēšanās nepiedalījās) un PSRS. Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo, 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) ar Kimu Irsenu vadībā.
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
