No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.
19. gadsimta beigās Omāna pakāpeniski nokļuva Britu impērijasietekmes zonā, tomēr formāli saglabāja neatkarību. 1970. gadā sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds ar britu militaro atbalstu gāza no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru, konsolidēja valsti un modernizēja to.
Ģeogrāfija un klimats
Atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumu daļas izvirzījumā, ko agrāk dēvēja par Omānas pussalu. Ģeoloģiski to veido dienvidu Persijas kroku kalnāju turpinājums otrpus Persijas līča. Omānas kalnāja jeb Hadžara lielākie augstumi pārsniedz 3000 m virs jūras līmeņa. Augstākā Omānas virsotne ir 3018 metrus augstais Šamss.
Omāna atrodas tropu joslas malā uz Vēža tropa. Ne ziemā, ne vasarā nokrišņu nepietiek sulīgākai, kuplākai veģetācijai, tāpēc Omānas lielākai daļai tuksnešains raksturs, atskaitot daļās izdevīgi apslacītas kalnu nogāzes, apūdeņojamas oāzes pie kalnu pamatnes un jūrmalu. Jūras malā paisuma-bēguma joslā dažviet ir mangroves, uz pietiekoši mitriem jūrmalas smiltājiem vietām aug kokospalmas. Pie kalnāja pamatnes, kur izvird avoti un sasniedzami gruntsūdeņi, ir apūdeņojamas oāzes ar banānkokiem, opuncijām, dateļpalmām un citiem augļu kokiem. Auglīgākais piekrastes gabals ir Batineh krasts ziemeļrietumos no Maskatas, arī Dhofaras krasts līdz Jemenas robežai. Iekšzemi līdz Saūda Arābijas robežai aizņem tuksnesis.[5]
Iedzīvotāji
Pēc 2010. gada tautskaites datiem Omānā dzīvoja 2 773 479 iedzīvotāji, no tiem 1 957 336 bija Omānas pilsoņi. Nepilsoņu skaits 2010. gadā sasniedza 816 000 (29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita)[6] un pēc tam turpināja palielināties.