Togo (franču: Togo), oficiāli Togo Republika (franču: République Togolaise), ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2017. gadā to apdzīvoja gandrīz 8 miljoni iedzīvotāju.
Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.
Vēsture
Pirmie eiropieši Togo ieradās ap 15. gadsimtu. Līdz tam laikam mūsdienu Togo teritorijā mājoja trīs etniskās grupas – eve, mina un gini. 16. gadsimtā Togo ieradās portugāļi un eiropieši, kas aizvien vairāk sāka apgūt piekrasti, izveidojot vergu tirdzniecības bāzi, kuras dēļ Togo ieguva nosaukumu „Vergu krasts”.
1884. gadā kontroli par Togo teritoriju ieguva Vācijas Impērija, kas vispirms nodibināja protektorātu piejūras rajonā, bet pēc tam pakāpeniski ieguva kontroli arī pār iekšzemi, izveidojot Togolandes koloniju.
Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā Togolandē iebruka britu un franču karavīri un pēc kara Togolande, saskaņā ar Tautu Savienības mandātu, tika sadalīta starp šīm divām valstīm. Pēc Otrā pasaules kara šīs stāvoklis nemainījās. 1956. gadā Britu Togolande nobalsoja par pievienošanos Ganai, bet franču daļa kā Togo Republika pasludināja neatkarību 1960. gada 27. aprīlī.
Silvanuss Olimpio kļuva par valsts pirmo prezidentu. Olimpio tika nogalināts 1963. gada 13. janvārī, kad armija veica valsts apvērsumu. Armija par prezidentu iecēla Nikolasu Grunicki, kurš palika amatā līdz 1967. gadam, kad notika vēl viens valsts apvērsums. To veica Etjēns Ejadīma (no 1974. gada - Gnasingbe Ejadēma), kurš kļuva par nākamo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti ar Togo Tautas apvienību (TTA) kā vienīgo atļauto partiju valstī. 1991. gadā tika atļautas citas partijas. Prezidenta amatā viņš palika līdz savai nāvei 2005. gada 5. februārī. Savas nāves brīdī, viņš bija visilgāk valdošais valsts vadītājs Āfrikā, būdams pie varas 38 gadus. Tajā pašā dienā armijas vadītājs iecēla viņa dēlu Foru Gnasingbi par jauno valsts prezidentu. Šis lēmums izraisīja lielu sašutumu. Āfrikas Savienība, Rietumāfrikas valstu ekonomiskā savienība un citas starptautiskās organizācijas nosodīja šo lēmumu un pieprasīja jaunu vēlēšanu rīkošanu. Gnasingbe solīja, ka vēlēšanas tiks rīkotas 60 dienu laikā, bet līdz tam brīdim viņš paliks prezidenta amatā. 2005. gada 25. februārī vadošā partija nominēja Gnasingbi prezidenta amatam. Neilgi pēc tam, viņš paziņoja, ka atkāpjas no prezidenta amata līdz vēlēšanu beigām. Vēlēšanas notika 24. aprīlī un Gnasingbe tika oficiāli ievēlēts par valsts jauno prezidentu. TTA tika likvidēta 2012. gadā. Tā tika aizstāta ar Republikas Savienības partiju, paturot valdošās partijas lomu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2010. un 2015. gada vēlēšanās.
Togo tieši no COVID-19 pandēmijas cieta maz, taču tās starptautiskās sekas nobremzēja valsts attīstību. Reālais IKP, kas 2018. gadā pieauga par 5%, bet 2019. gadā par 5,5%, 2020. gadā pieauga tikai par 0,4%, jo samazinājās ārvalstu tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi un migrantu pārvedumi, kā arī palēninājās globālā tirdzniecība. Neskatoties uz piesardzīgo monetāro politiku, inflācija palielinājās vairāk nekā divas reizes — no 0,7% 2019. gadā līdz 1,6% 2020. gadā.
Ģeogrāfija
Togo ir šaura un maza valsts Āfrikas rietumos, kuras ziemeļos plešas savannas, taču valsts centrālajā daļā dominē kalni. Togo dienvidos plešas plato, kas piekrastē pārtop līdzenumā ar plašām lagūnām un purviem. Centrālajā daļā atrodas arī valsts augstākā virsotne – Agū kalns, kura augstums sasniedz 986 metrus virs jūras līmeņa.
Togo ir sadalīta piecos reģionos, kuri tālāk sadalās 30 prefektūrās un vienā komūnā.
Klimats
Togo valda tropu klimats ar vidējo gaisa temperatūru 27 °C un 30 °C – ziemeļu reģionos. Kopumā klimats šeit ir sauss un savannām raksturīgs. Valsts dienvidos ir pat divas lietus sezonas, lai arī vidējas gada nokrišņu daudzums nav sevišķi liels.
Iedzīvotāji
Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 6 191 155, novērtētais iedzīvotāju daudzums 2017. gadā - 7 965 055. Summārais dzimstības koeficients bija 4,8.
Kopumā Togo dzīvo vairāk kā 45 etniskās grupas. Lielākā no tām ir pārsvarā valsts dienvidos dzīvojošie eve, kuri no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda 32% un ir 21% no dienvidu piekrastes iedzīvotājiem. Kabje ar 22%. kvači ar 14% un gurma galvenokārt dzīvo valsts ziemeļos, temi – centrālajā daļā.
Oficiālā valoda Togo ir franču valoda.
Lielākā daļa no iedzīvotājiem jeb 51% pieder pie vietējo tradicionālo reliģiju sekotājiem. 29% ir kristieši, bet 20% ir musulmaņi.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
.svg)
