Pasaules karte pēc kopējā dzimstības koeficienta 2020. gadā
Summārais dzimstības koeficients ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.
Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1 jeb minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti.
Iedzīvotāju skaita samazināšanos var kompensēt ar imigrāciju, jo valstis, kas veicina liberālu imigrāciju, labāk spēj saglabāt iedzīvotāju skaitu un ekonomisko izaugsmi pat tad, ja dzimstības rādītāji samazinās. Dažas valstis, kurās dzimstība ir zemāka par reproduktīvo līmeni, piemēram, ASV, Austrālija un Kanāda, visticamāk, saglabās ekonomiski aktīvo darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu pateicoties imigrācijai.
Pēc 2023. gada datiem visaugstākais summārais dzimstības koeficients pasaulē ir Nigērā — 6,73, bet zemākais rādītājs ir Dienvidkorejā — 0,72.
Summārais dzimstības koeficients Latvijā ir līdzīgs kā vidēji Eiropas Savienībā (1,6).
Prognozes
ANO dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām dažādos reģionos kopš 1950. gada (ar prognozēm nākotnei)
Saskaņā ar ANO 2019. gada prognozēm iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē līdz 21. gadsimta beigām gandrīz apstāsies.[1] Paredzams, ka pirmo reizi mūsdienu vēsturē pasaules iedzīvotāju skaits līdz šā gadsimta beigām praktiski pārstās pieaugt, lielā mērā pateicoties dzimstības rādītāju samazinājumam pasaulē.
Āfrika ir vienīgais pasaules reģions, kurā prognozēts ievērojams iedzīvotāju skaita pieaugums līdz šā gadsimta beigām. Ir prognozēts, ka laikā no 2020. līdz 2100. gadam Āfrikas iedzīvotāju skaits pieaugs no 1,3 miljardiem līdz 4,3 miljardiem. Prognozes liecina, ka šis pieaugums galvenokārt notiks Subsahāras Āfrikā, kuras iedzīvotāju skaits līdz 2100. gadam pieaugs vairāk nekā trīs reizes.[2]
Tiek prognozēts, ka līdz 2100. gadam iedzīvotāju skaits Eiropā un Latīņamerikā samazināsies un ka Eiropas iedzīvotāju skaits 2021. gadā sasniegs 748 miljonus.
