PROFILBARU.COM

Februāra klimats Latvijā
	Auksts februāra rīts Rīgā.
Temperatūra
Nokrišņi
Mēnesī	129 mm (Latvija); 93,0 (Rīga)
Diennaktī	47 mm (Latvija); 19 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa	18 m/s (1968, 1973, 1981)
Vēja brāzmas	40 m/s (1962)
Citi gada notikumi

Latvijas klimats

Ziema | Pavasaris | Vasara | Rudens

Latvijas klimats

Rīgas klimats

Februāra klimats Latvijā. Februāra laikā dienas garums pieaug par divām stundām. Vidēji 14—15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 4—4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra, sasniegusi viszemākās vērtības gada gaitā — no −7 grādiem Alūksnē (janvāra beigās — februāra sākumā) līdz −3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (februāra pirmajā dekādē), uzsāk gaitu augšup un februāra beigās sasniedz vidēji Latvijā jau −4 grādus.

Februāra vidējā gaisa temperatūra ir no −6,8, −6,3 grādiem Latvijas austrumu rajonos (Alūksnē, Dagdā, Gulbenē, Zosēnos un Rēzeknē) līdz −2,9, −2,8 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem februārī visaukstākais laiks ir bijis 1929. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −17, −16 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −12 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Otrais aukstākais februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru no −16 līdz −15 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −10 grādiem Baltijas jūras piekrastē bija 1985. gadā. Savukārt vissiltākais laiks februārī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1990. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Pāvilostā. 1989. gadā ievērojami silts ir bijis ne tikai janvāris, bet arī februāris — kalendāro ziemu noslēdzošo mēnešu rindā tas ir bijis otrais vissiltākais. Kopumā Latvijā februāra vidējā gaisa temperatūra ir −3,1 °C.

Temperatūra

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no −4 līdz 0 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +10,5 līdz +15,5 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1990. gada 21.—25. februārī, vietām Kurzemē 1989. gada 26. februārī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no −10 līdz −5 grādiem. Līdz šim novērotā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −43,2 grādiem Daugavpilī līdz −29,5 grādiem Ventspilī, un ir uzstādīta galvenokārt 1956. gada 1. un 8. februārī. 1956. gada 8. februārī Daugavpilī novērotie −43,2 °C ir līdz šim viszemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā.

Nokrišņi

Februāris un marts gada gaitā ir mēneši ar vismazāko nokrišņu daudzumu. Februārī vidēji 13—17 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 35 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos 85—95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus ir vairāk, ap 30—35%. Mēneša nokrišņu daudzums ir 25—50 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais februāris kopumā Latvijā ir bijis 1957. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 71 mm. Līdz šim vislielākais mēneša nokrišņu daudzums februārī ir reģistrēts 2002. gadā Liepājas rajona Cīravā — 129 mm. Tikai par 1 mm mazāks ir līdz šim vislielākais februāra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas austrumu daļā — Madonā (128 mm — 1957. gadā). 1957. gadā vislielākais februāra nokrišņu daudzums ir bijis arī Viduslatvijā — Rīgas rajona Ropažu novadā Zaķos — 108 mm. Vismazāk nokrišņu februārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1972. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 7 mm, bet vietām — tikai 2—5 mm.

Februārī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2 mm, piekrastes rajonos — 3 mm. Līdz šim novērojumu stacijās februārī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 47 mm, tas reģistrēts 2001. gada 12. februārī Liepājas rajona Bārtas pagasta Dūkupjos. Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — 27 mm — ir bijis 1973. gada 7. februārī Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos, bet Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1993. gada 17. februārī Rīgas rajona Ropažu novada Zaķos — 22 mm.

Vējš

Februārī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu kvadranta (dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu) vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 4—5 m/s. Jūras vējiem atklātos piekrastes rajonos un Kurzemes atklātākajās vietās katru gadu februārī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), bet Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 23 gados var kļūt vētrains (17,2—20,7 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā februārī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums ir 18 m/s (1968. gada 18. februārī un 1973. gada 7. februārī Liepājā un 1981. gada 8. februārī Saldū). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas februārī Latvijā ir bijušas 40 m/s (1962. gada 13. februārī Ventspilī). Šai pašā dienā vējš brāzmās visstiprāk pūta arī Rīgas līča piekrastē — Skultē (34 m/s), bet iekšzemes rajonos visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 1969. gada 16. februārī Daugavpilī (28 m/s).

Sniega sega

Februāra gaitā pakāpeniski pieaug sniega krājumi, mēneša otrajā pusē — marta sākumā sasniedzot ziemas sezonā vislielāko sniega segas biezumu. Februāra pirmās dekādes vidējais sniega biezums ir no 5—8 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 21 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 6—9 un Alūksnē — 27 cm. Atsevišķās mēneša dienās sniega segas biezums Latvijas austrumu rajonos jau ir tuvojies metram, to sasniedzot Vidzemes augstienē (Gureļos — 100 cm 1931. gada 27. un 28. februārī). Latgalē visbiezākais sniegs ir bijis 78 cm (1953. gada 22. februārī Dagdā), Vidzemes zemākajos rajonos — 76 cm (1996. gada 25. februārī Limbažos), bet Latvijas vidienē — 79 cm (1900. gada 20. un 22. februārī Rīgā). Kurzemes pusē februārī visbiezākais sniegs ir bijis 55 cm (Tukuma rajona Slampes pagasta Praviņos 1996. gada 23.—26. februārī un Mērsragā 1941. gada 20. februārī) un 52 cm (Ventspils rajona Vārves pagasta Vendzavā 1996. gada 17. februārī). Ja 1996. gada februāris bija ar vienu no visbiezākajām sniega segām, tad 1989. un 1990. gadu siltajos februāros sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas un biezumā lielākoties bija zem 10 cm.

Citas parādības

Sniegputenis

Ziemas sezonā janvāris un februāris ir mēneši, kad visbiežāk veidojas sarma un vējš sniegu sagriež putenī. Februārī visbiežāk sarma ir Austrumlatvijā (ar maksimumu Alūksnē — vidēji 7, maksimāli — 17 reizes mēnesī), atsevišķos gados ar sarmai labvēlīgiem laika apstākļiem 16—17 dienas mēnesī ar sarmu ir reģistrētas arī Latvijas centrālajos un rietumu rajonos. Putenis februārī Latvijā ir vidēji 3—5 dienas, vislielākais dienu skaits ar puteni ir reģistrēts Pāvilostā (21) un Liepājā (19), kā arī Ainažos un Alūksnē (18).

Migla

Migla februārī ir vidēji 2—7, maksimāli 11—17 dienas mēnesī, pie kam gan lielāks, gan mazāks dienu skaits ar miglu ir iespējams dažādās vietās visā Latvijā. Apledojums visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē — vidēji 3, maksimāli 12 reizes mēnesī) un visretāk — vidēji reizi divos gados, maksimāli 4—5 dienas mēnesī — jūras piekrastes rajonos.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi

Raksturojums	Dati	Vieta	Datums
Latvijā reģistrētie februāra meteoroloģiskie ekstrēmi
Absolūtais gaisa temperatūras minimums	−43,2 °C	Daugavpils	1956. gada 8. februāris
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums	+15,5 °C	Liepāja	1990. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī	129 mm 128 mm	Liepājas rajona Cīrava Madona	2002. gads 1957. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī	47 mm	Liepājas rajona Bārtas pagasta Dūkupji	2001. gada 12. februāris
Visbiezākā sniega sega	100 cm	Vidzemes augstiene, Gureļi	1931. gada 27. un 28. februāris
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā)	18 m/s	Liepāja Saldus	1968. gada 18. februāris 1973. gada 7. februāris 1981. gada 8. februāris
Visstiprākās vēja brāzmas	40 m/s	Ventspils	1962. gada 13. februāris