Maija klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +8,4 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +11,9 °C Latvijas dienvidaustrumos (Daugavpilī). Maijā kopumā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +6...+7 grādiem. Vissiltākais laiks maijā bija 2018. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +15,3 °C. Kopumā Latvijā maija vidējā gaisa temperatūra ir +11,4 °C.
Maijā kopumā saule spīd 28—29 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9—10 stundas. Saulei turpinot celties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +8 grādiem mēneša sākumā līdz +13 grādiem mēneša beigās. Laikā no 5. līdz 26. maijam (vidējie datumi), sākot no Centrālajiem rajoniem un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Kurzemes ziemeļu daļu, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +10 grādiem, kas iezīmē aktīvas augu veģetācijas un arī siltumu mīlošo kultūru attīstības sākumu. Tomēr maijs vēl ir salnu mēnesis. Gados, kad mēneša temperatūra ir tuva normai, salnas gaisā parasti izbeidzas: Baltijas jūras piekrastē — maija pirmajā, rietumu un centrālajos rajonos — otrajā, ziemeļaustrumu rajonos un Vidzemes augstienē — mēneša trešajā dekādē. Aukstos maijos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat mēneša beigām.
Temperatūra
Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +13, +14 grādiem Kurzemes jūras piekrastē līdz +17, +18 grādiem Centrālajos rajonos un Austrumlatvijas dienvidos. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +28 grādiem Kolkā līdz +34,4 grādiem Rūjienā (1983. gada 17. maijs) un ir uzstādīta galvenokārt 1958., 1983. un 1995. gados. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +4, +7 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra maijā Kurzemē un Zemgalē ir −4, −5 grādi, Austrumlatvijā tā ir −5, −8, bet Vidzemes augstienē (Zosēnos) −11 grādi un ir uzstādīta galvenokārt 1935., 1953. un 1965. gados.
Vidēji 10—13 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 50 mm ar teritoriālām svārstībām no 33—50 mm Latvijas rietumu daļā līdz 50—58 mm centrālajos un austrumu rajonos. Ar nokrišņiem visbagātākais maijs kopumā Latvijā ir bijis 1926., 1928. un 1944. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 100—160 mm. Atsevišķās vietās līdz šim vislielākais maija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1928. gadā Praviņos (Tukuma rajons, Slampes pagasts) — 203 mm un 2005. gadā Zeļķos (Jēkabpils rajons, Krustpils pagasts) — 202 mm. Vismazāk nokrišņu kopumā Latvijā maijā bija 2023. gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 12,2 mm, bet 1971. gada maijā Alūksnē visa mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1 mm.
Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Rucavā —1949. gada 22. maijā tas bija 87 mm.
Vējš
Maijā vēja virziens lielākoties ir mainīgs. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 3—4, pašā Kurzemes jūras piekrastē 5 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē praktiski katru gadu maijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 25 gados kļūt vētrains (virs 17,2 m/s). Līdz šim reģistrētais maijā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gadā Ventspilī), kas atbilst vētrainam vējam. Siltajā gadalaikā dažādas izcelsmes laika apstākļu situācijas var izraisīt ievērojamu vēja brāzmainumu jebkurā Latvijas vietā. Tā maijā līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir novērots 2006. gadā Dobelē: 14. maijā zem vareniem gubu lietusmākoņiem minūtes laikā šeit vējš brāzmās no 9 m/s paaugstinājās līdz 29 m/s, vēl minūti tas brāzmās saglabājās virs 20 m/s, tad tikpat strauji normalizējās. Citviet Latvijā līdz šim reģistrētās maksimālās vēja brāzmas maijā ir 20—26 m/s.
Sniega sega
Maijā sastopas gan aizejošās ziemas, gan tuvojošās vasaras parādības. Tā 1956. gada pavasarīAlūksnes un Vidzemes augstienēs visu ziemu zemi klājusī sniega sega nokusa tikai maija pirmajās dienās. Pavasara aukstuma viļņos īslaicīga snigšana un sniega segas izveidošanās maijā iespējama visā Latvijā. Visvēlāk — 29. maijā — sniega sega ir reģistrēta 1953. gadā Kazdangā, tad tās biezums sasniedza 5 cm. Mēneša pirmajā dekādē Latvijas austrumu daļā epizodiski sniega segas biezums var sasniegt 10 cm, bet 1951. gadā Dagdā 10 cm bieza sniega sega ir bijusi pat 25. maijā. Sniegot un pastiprinoties vējam, retumis maijā ir iespējams arī putenis. Kā ļoti reta parādība 1980. gada 4.—5. maijāMadonā novērots slapja sniega apledojums — tā diametrs ap vadiem sasniedza 72 mm.
Citas parādības
No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām maijā vēl var būt:
Migla — vidēji mēnesī 3—7, maksimāli 9—17 dienas (biežāk — jūras piekrastes rajonos).
