Janvāra klimats Latvijā. Janvārī Saule jau ir uzsākusi savu ceļu augšup un mēneša laikā dienas garums pieaug par pusotru stundu. Vidēji 11—13 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5—3 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpina samazināties: no −1 grāda vidēji Latvijā mēneša sākumā līdz viszemākai diennakts vidējai gaisa temperatūrai gada gaitā: no −7 grādiem Alūksnē līdz −3 grādiem Baltijas jūras piekrastē.
Temperatūra
Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no −6,8 grādiem Latvijas galējos austrumu rajonos (Gulbenē, Alūksnē un Dagdā) līdz −2,3, −2,5 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Janvārī visaukstākais laiks Latvijas lielākajā daļā ir bijis 1987. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −17 grādiem daudzviet Latvijas austrumu daļā līdz −9, −10 grādiem Ventspilī un Kolkā. Baltijas jūras piekrastē vēl par 1—2 grādiem aukstāks laiks ir bijis kopumā Latvijā otrajā aukstākajā — 1942. gada janvārī. Savukārt vissiltākais laiks janvārī Latvijā ir bijis 2020. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +3,1 °C. Desmit vissiltāko janvāru skaitā kā piektais ir bijis 2007. gads, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 1,5 grādus zemāka kā 1989. gadā. Kopumā Latvijā janvāra vidējā gaisa temperatūra ir −3,0 °C.
Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no −4 līdz 0 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir +11,1 grādi, tika uzstādīta 2023. gada 1. janvārī Daugavpilī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no −10 līdz –5 grādiem. Līdz šim reģistrētā janvāra absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no –43 grādiem Daugavpilī līdz –29 grādiem Kolkā, un ir uzstādīta galvenokārt 1956. gada 31. janvārī, kā arī dažādos citos gados.
Janvārī vidēji 16—20 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 45 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos 85—95% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus ir vairāk — ap 30—40%. Mēneša nokrišņu daudzums ir 30—60 mm, Kurzemes un Vidzemes rietumu nogāzēs 60—70 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais janvāris kopumā Latvijā un daudzos rajonos ir bijis 2007. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 101 mm. Līdz šim vislielākais janvāra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu pusē ir reģistrēts 1959. gadā Ventspils rajonaZiru pagasta Vendzavā — 210 mm. Šī paša gada janvārī vislielākais nokrišņu daudzums reģistrēts arī Latvijas austrumu daļā — Madonā un Cēsu rajonaDzērbenes pagastā tas sasniedza 171 un 172 mm. Viduslatvijā janvārī vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 1931. gadā Rīgas centrā (92 mm) un 1899. gadā Jelgavā (91 mm). Vismazāk nokrišņu janvārī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1972. un 1969. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12—13 mm, bet vietām — tikai 5—7 mm. Maz — vidēji 16 mm — nokrišņu Latvijā bija arī 2006. gada janvārī.
Janvārī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2—3 mm. Līdz šim novērojumu stacijās janvārī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 45 mm, tas reģistrēts 1982. gada 26. janvārīValmierā. Latvijas rietumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums — 34 mm — ir bijis 1991. gada 10. janvārīDundagā, bet Latvijas centrālajā daļā diennaktī visvairāk nokrišņu ir bijis 1958. gada 24. janvārīRīgas centrā — 26 mm.
Vējš
Janvārī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu un dienvidrietumu, Baltijas jūras piekrastē dienvidaustrumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 5—6 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Jūras vējiem atklātos piekrastes rajonos katru gadu janvārī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), bet Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 25 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā janvārī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums ir 24 m/s (2005. gada 9. janvārīVentspilī), tikai nedaudz mazāks — 22 m/s — tas ir bijis 1993. gada 22. janvārīPāvilostā un Dobelē, un 1992. gada 17. janvārīRīgā.
Normai atbilstošos temperatūras apstākļos janvāra sākumā Latvijā beidzas stabilas sniega segas izveidošanās. Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug — pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 4—6 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 14 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 5—8, bet Alūksnē jau 18 cm. Atsevišķās dienās sniega segas biezums jebkurā Latvijas vietā var pārsniegt pusi metra. Tā 1931. gada 28. janvārīVidzemes augstienē — Gureļos — sniega segas biezums bija 73 cm, 1953. gada 30. un 31. janvārīDagdā — 66 cm, tālajos 1908. gada 10. un 11. janvārīRīgā sniega segas biezums bija 65 cm, bet ne tik sen — 2002. gada 3. janvārī — Liepājas rajona Cīravā tas sasniedza 62 cm. Turpretī viss 1988. gada janvāris Latvijā pagāja ar epizodisku un ļoti plānu (līdz 8 cm) sniega segu, gandrīz bez sniega segas bija arī 2007. gada janvāra pirmās divas dekādes.
Citas parādības
Ziemas sezonā janvāris un februāris ir mēneši, kad visbiežāk veidojas sarma un vējš sniegu sagriež sniegputenī. Visbiežāk sarma ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos (ar maksimumu Alūksnē — vidēji 8, maksimāli — katru mēneša dienu (1968. gads)), visretāk sarma veidojas jūras piekrastē — vidēji 1—2, maksimāli 7—9 reizes mēnesī. Putenis visbiežāk ir Vidzemē — Rūjienā un Alūksnē vidēji — 6, maksimāli — 18 dienas mēnesī.
Janvārī visvairāk — vidēji 5—8 dienas, maksimāli līdz 17—19 dienām mēnesī migla var būt Alūksnē, Gulbenē, Skrīveros, un Kursas augstienē. Visretāk — vidēji 2, maksimāli 8—10 dienas mēnesī — migla veidojas Daugavpilī, Zosēnos un vietām Rīgas līča piekrastē. Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Janvārī tas visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē — vidēji 4, maksimāli 24 reizes mēnesī) un visretāk — vidēji 1, maksimāli 3—7 dienas mēnesī — jūras piekrastes rajonos.
Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi
Latvijā reģistrētie janvāra meteoroloģiskie ekstrēmi
