PROFILBARU.COM

Jūlija klimats Latvijā
Temperatūra
Nokrišņi
Mēnesī	327 mm (Latvija); 236 mm (Rīga)
Diennaktī	160,2 mm (Latvija); 58 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa	20 m/s (1968, 1970)
Vēja brāzmas	33 m/s (2002)
Citi gada notikumi

Latvijas klimats

Ziema | Pavasaris | Vasara | Rudens

Latvijas klimats

Rīgas klimats

Jūlija klimats Latvijā. Jūlijs Latvijā gada gaitā ir vissiltākais mēnesis. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +16,0 °C Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz +17,1 °C Viduslatvijas un Austrumlatvijas dienvidos. Tomēr visaugstākā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir Rīgā: no +17,3 līdz pat +18,3 °C pilsētas centrā. Jūlijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. un 1979. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +13...+14 grādiem. Vissiltākais laiks jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 2010. un 2021. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +21,5 °C. Kopumā Latvijā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir +17,8 °C.

Jūlijā saule nespīd vidēji tikai 1—2 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 9—10 stundas. Lai gan jūlijā saule debesjumā jau ir sākusi savu ceļu lejup, gaiss vēl nedaudz turpina sasilt un gadā visaugstāko diennakts vidējo temperatūru, vidēji Latvijā +17 grādus, sasniedz jūlija trešajā dekādē.

Temperatūra

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +23 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +32 līdz +36 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1959., 1994., 2006. un 2010. gadā. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +11...+14 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra jūlijā ir +1...+5 grādi un ir uzstādīta 1992., kā arī dažādos citos gados. Tādējādi jūlijs ir vienīgais mēnesis gadā bez salnām gaisā. Augsnes virskārtā minimālā gaisa temperatūra arī jūlijā var noslīdēt līdz nullei, bet zāles virskārtā, kur minimālā temperatūra parasti ir viszemākā, arī gada vissiltākajā mēnesī naktī ir iespējama īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem nulles.

Nokrišņi

Gada gaitā jūlijs un augusts ir kopumā Latvijā ar nokrišņiem visbagātākie mēneši. Jūlijā vidēji 11—16 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa vidēji Latvijā ir 78 mm. Vismazākais vidējais mēneša nokrišņu daudzums ir Latvijas rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē (63—64 mm), vislielākais — Vidzemes augstienes rietumu — ziemeļrietumu nogāzē (90—100 mm). Ar nokrišņiem visbagātākais jūlijs kopumā Latvijā ir bijis 1945. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 155 mm. Atsevišķās vietās dažādos Latvijas rajonos līdz šim vislielākais jūlija mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts: Latvijas vidienē — 2024. gadā Kalnciemā — 291,6 mm un 1945. gadā Rīgas centrā — 264 mm, Latvijas austrumu daļā — 1945. gadā Daugavpilī — 327 mm, rietumu pusē — 2000. gadā Dundagā — 280 mm. Vismazāk nokrišņu jūlijā kopumā Latvijā ir bijis 1994. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija tikai 7 mm, bet vietām Latvijas centrālajā un rietumu daļā visa mēneša nokrišņu daudzums nesasniedza pat vienu milimetru.

Jūlijā dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 5—6 mm. Jūlijā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Kalnciemā — 2024. gada 29. jūlijā (193 mm). Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.

Vējš

Jūlijā Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, Rīgas līča dienvidu un austrumu daļā — arī no ziemeļrietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums pārsvarā ir 3, atklātākos jūras piekrastes rajonos — 4, pašā Kurzemes jūras piekrastē 5 m/s. Baltijas jūras piekrastē praktiski katru gadu jūlijā vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), bet vidēji reizi 15 gados kļūt vētrains (virs 17,2 m/s). Līdz šim jūlijā reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1968. gadā Ventspilī un 1970. gadā Liepājā), kas atbilst vētrainam vējam. Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļā ir bijis 30 m/s un ir novērots 1970. gadā Liepājā, centrālajos rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 33 m/s un tās ir novērotas 2002. gadā Dobelē, bet Austrumlatvijā vējš brāzmās ir sasniedzis 28 m/s — 2002. gadā Ainažos un 1981. gadā Priekuļos. Sastopoties gaisa masām ar krasi atšķirīgām temperatūru un mitrumu, kā arī zem intensīviem gubu—lietus mākoņiem arī jūlijā Latvijā ir novēroti virpuļviesuļi un krasas vēja pastiprināšanās gadījumi. Šīs parādības parasti ir lokālas un tām ir raksturīgs liels vēja ātrums. Tā, piemēram, 1995. gada 22. jūlijā no virpuļa postošā spēka cieta daļa no Rundāles pils, bet 1999. gada 6. jūlijā vairāk kā 30 m/s stipra vētra plosījās Siguldā.

Citas parādības

Jūnijs un jūlijs gada gaitā ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk ducina pērkons. Jūlijā Baltijas jūras piekrastē pērkona negaiss ir 3—5, maksimāli 9—12 dienas, pārējā teritorijā 5—7, maksimāli 11—17 dienas. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem 1—3 reizes mēnesī, iespējama krusa. 1959. gada 13. jūlijā Kolkas novērojumu stacijā izmērīto krusas graudu diametrs bija 4—5 cm. Migla jūlijā ir vidēji 1—4, Austrumkursas un Rietumkursas augstienēs — 5 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu ir sasniedzis 10—13.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi

Raksturojums	Dati	Vieta	Datums
Latvijā reģistrētie jūlija meteoroloģiskie ekstrēmi
Absolūtais gaisa temperatūras minimums	+1,1 °C		1992. gada 6. jūlijs
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums	+36,0 °C	Jelgava	1994. gada 13. jūlijs
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī	327 mm	Daugavpils	1945. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī	193 mm	Kalnciems	2024. gada 29. jūlijs
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā)	20 m/s	Ventspils Liepāja	1968. gads 1970. gads
Visstiprākās vēja brāzmas	33 m/s	Dobele	2002. gada