Aprīļa klimats Latvijā. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no +3,1 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Kolkasragā) līdz +5,7 °C Viduslatvijas dienvidos. Aprīlī visaukstākais laiks ir bijis 1929. un 1955. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā daļā noslīdēja līdz +1, +2, bet citviet līdz −1, +1 grādam. Vissiltākais laiks aprīlī ir bijis 1999. un 2000. gados, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos svārstījās no +6 līdz +9, bet pārējā teritorijā no +8 līdz +11 grādiem. Kopumā Latvijā aprīļa vidējā gaisa temperatūra ir +6,1 °C.
Aprīlī kopumā saule spīd 24—26 dienas. Dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 7—8 stundas. Saulei strauji ceļoties augstāk debesjumā, mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +1,5 grādiem mēneša sākumā līdz +8 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot stabili augstākai par +5 grādiem, atsākas augu veģetācija. Atbilstoši temperatūras sadalījumam visātrāk tas notiek Latvijas vidienē (vidēji 12.—13. aprīlī), visvēlāk — Valsts ziemeļrietumu daļā (vidēji 27. aprīlī).
Temperatūra
Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +7, +11 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +23,5 grādiem Kolkā līdz +27,9 grādiem Rīgā un ir uzstādīta 2000. gadā. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir 0, +2 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −10 grādiem Liepājā līdz −22 grādiem Zosēnos un ir uzstādīta galvenokārt 1942., 1956. un 1963. gados.
Visagrākais +20 grādu siltums Latvijā tika reģistrēts 1968. gadā, kad 30. martā Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +20,8 °C.[1]
Nokrišņi
Vidēji 11—14 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa Latvijā kopumā ir 40 mm ar teritoriālām svārstībām no 33 mm Latvijas ziemeļrietumos līdz 50 mm Vidzemes augstienē. Ar nokrišņiem visbagātākais aprīlis ir bijis 1977. un 1956. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums bija no 60 līdz 140 mm. Līdz šim vislielākais aprīļa mēneša nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1956. gadā Dzērbenē — 147 mm. Vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā ir bijis 2019. gadā, kad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 2,9 mm.
Dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Smiltenē — 2001. gada 28. aprīlī tas bija 59 mm.
Vējš
Aprīlī Latvijas rietumu daļā vējš pūš pārsvarā no dienvidrietumiem. Līdzās dienvidu virzienu vējiem Latvijas vidienē biežāki kļūst ziemeļu, bet austrumu rajonos — rietumu virzienu vēji. Vēja vidējais ātrums mēnesī ir 3–5 m/s. Visstiprākie vēji pūš Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē. Šeit praktiski katru gadu aprīlī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), vidēji reizi 14 gados kļūt vētrains (17,2—20,7 m/s), bet vidēji reizi 40 gados iespējama vētra (virs 20,8 m/s). Līdz šim reģistrētais aprīlī vislielākais vēja ātrums ir 22 m/s (1968. gadā Ventspilī). Brāzmās Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē katru gadu aprīlī vējš var sasniegt ļoti stipra vēja spēku (14 m/s), bet vidēji reizi 5 gados brāzmas var sasniegt dažādas intensitātes vētras spēku. Baltijas jūras piekrastē līdz šim reģistrētās vislielākās vēja brāzmas ir 31 m/s (2003. gada 5. aprīlīVentspilī), 27–29 m/s stipras vēja brāzmas ir reģistrētas Liepājā, Pāvilostā un Kolkā. Rīgas līča piekrastē līdz šim reģistrētais maksimālais vēja ātrums ir 15, bet brāzmas — 24 m/s, Latvijas kontinentālajā daļā — 16 un 28 m/s.
Sniega sega
Vēsos pavasaros vēl aprīlī turpina kust sniega sega. Visilgāk (līdz 1. maijam) stabila sniega sega ir saglabājusies Alūksnē un Zosēnos1956. gada pavasarī. Taču arī normāli siltos pavasaros aprīlī vēl ir iespējama epizodiska sniega segas izveidošanās, sniega segas pilnīgas izzušanas datumi šādos gados ir diapazonā no 1. aprīļa (Liepājā) līdz 17. aprīlim (Rēzeknē). Aukstos pavasaros epizodiska sniega segas izveidošanās iespējama vēl arī maijā. Atsevišķās dienās aprīlī sniega sega vēl var būt visai iespaidīgi bieza. Vidzemes augstienes visaugstākajās vietās tā var pārsniegt metru (Gureļos 1931. gada 1.—18. aprīlī), Kursas augstienē sasniegt 90 cm (Stendē1940. gada 1. aprīlī). Šai pašā 1940. gada 1. aprīlīVentspilī sniega segas biezums bija 35 cm.
Citas parādības
No nelabvēlīgām atmosfēras parādībām aprīlī var būt:
Migla — vidēji mēnesī 4—7, maksimāli 11—15 dienas (visbiežāk — Kurzemes rietumu daļā).
Apledojums — vidēji piecos gados reizi, maksimāli — līdz 6 dienām (visbiežāk — Latvijas austrumu rajonos).
Putenis — vidēji ne biežāk kā reizi mēnesī, maksimāli 4—9 dienas.