Oktobra klimats Latvijā. Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0—5,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Alūksnē, Zosēnos) līdz 8,1—8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Oktobrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās tika novērots 1976. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +0,3, +0,6 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +4 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit visaukstāko pēdējos vairāk kā 80 gados oktobra mēnešu skaitā kā otrais ir 2002., bet kā desmitais — 2003. gada oktobris. Savukārt vissiltākais laiks oktobrī ir bijis 1967. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 9 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 11—12 grādiem jūras piekrastes rajonos. Otrais vissiltākais oktobris ir bijis 2020. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija +9,8 °C. Trešais siltākais oktobris ir bijis 2006. gadā, ceturtais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2000. gadā. Kopumā Latvijā oktobra vidējā gaisa temperatūra ir +6,8 °C.
Oktobrī vidēji 20—23 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4—4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4 grādiem mēneša beigās. Oktobra sākumā, ar diennakts vidējās gaisa temperatūras pāreju zem +10 grādiem Baltijas jūras piekrastē, Latvijā izbeidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5 °C, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Visilgāk — līdz 3.—5. novembrim (vidējie datumi) augu veģetācija turpinās Latvijas rietumos — Baltijas jūras piekrastē.
Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 8 līdz 11 grādiem. Līdz šim siltākais oktobris Latvijā ir novērots 1967. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +9,9 °C. Otrs siltākais oktobris bija 2020. gadā, bet trešais 2006. gadā. Ceturto un piekto vietu dala 1934. un 2000. gada oktobris, bet 2022. gada oktobris ar +9,2 grādiem ierindojās siltāko oktobru sestajā vietā.[1][2] Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +21 līdz +25 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1966. un 1981. gados. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +2, +6 grādi, sals oktobrī jau var būt visai intensīvs.
Oktobrī vidēji 15—18 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 66 mm. Valsts robežās mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 50–60 mm Zemgalē, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā līdz 75–95 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos — augstieņu rietumu nogāzēs. Ar nokrišņiem visbagātākais oktobris kopumā Latvijā ir bijis 1974. un 1997. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138–142 mm. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1974. gadā Tukuma rajona Slampes pagastā — 211 mm, kā arī 1905. gadā Liepājā un 1980. gadā Aizputē — 206 mm. Latvijas centrālajā daļā vislielākais nokrišņu daudzums oktobrī ir bijis 1999. gadā Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā — 244 mm. Arī Vidzemē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis virs 200 mm — 1952. gadā Madonā — 206 mm, bet Latgalē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums bija 176 mm — 1974. gadā Jēkabpilī. Vismazāk nokrišņu oktobrī kopumā Latvijā ir bijis 2015. gadā (vidēji valstī tikai 8 mm), kā arī 1951., 1979., 1987. un 1953. gados,[3] tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji valstī bija tikai 12–25 mm un daudzviet mēneša nokrišņu daudzums bija zem 10 mm.
Oktobrī Latvijāvējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 4–6 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē katru gadu oktobrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), vidēji reizi 10—15 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s), bet aptuveni reizi 100 gados vēja ātrums var sasniegt ļoti stipras vētras spēku (28,5—32,6 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā oktobrī reģistrētais vēja ātrums ir un 30 m/s (1967. gada 18. oktobrīVentspilī un Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 48 m/s (1967. gada 18. oktobrīLiepājā) — tās ir bijušas pašas stiprākās līdz šim Latvijā reģistrētās vēja brāzmas ne tikai oktobrī, bet arī visā gadā. 1967. gada 18. oktobrī 40 m/s stipras vēja brāzmas tika atzīmētas arī Bauskā, Rucavā un Viļānos.
Oktobra pirmajā pusē visos Latvijas reģionos jau var novērot pirmās sniega segas izveidošanos. Parasti tā ir īslaicīga — no atsevišķām dienām līdz pāris nedēļām, bet sniega segas biezums atsevišķās dienās un vietās var sasniegt 20—30 un pat vairāk centimetrus. Visbiezākā oktobrī sniega sega — 39 cm — reģistrēta 2003. gada 27. oktobrīRīgā. Tā uzsniga vienas diennakts laikā un tikpat ātri, divu diennakšu laikā, izkusa. Atsevišķos aukstos rudeņos oktobra beigās var izveidoties pat pastāvīga sniega sega (1992. gada 23. oktobrīAlūksnē).
Citas parādības
Migla oktobrī piekrastes rajonos ir vidēji 2—4, kontinentālajā daļā 4—8 reizes mēnesī, atsevišķos gados Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos sasniedzot 17—19 dienas mēnesī. Arvien retāk iespējams pērkona negaiss — tikai atsevišķos gados līdz 1—4 dienām mēnesī. Toties biežākas ir ziemai raksturīgas atmosfēras parādības kā putenis, sarma, apledojums un slapja sniega nogulums. Atsevišķos gados Latvijas austrumu daļā putenis var būt līdz pat 3—5 reizēm mēnesī. Apledojums visbiežāk ir Alūksnē — vidēji reizi divos gados, bet maksimāli līdz pat 7 reizēm mēnesī. Atsevišķos gados līdz pat 5 dienām mēnesī apledojums ir novērots Rīgā, Skrīveros un Zosēnos.
Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi
Latvijā reģistrētie oktobra meteoroloģiskie ekstrēmi
