10. marts — beidzās mēnesi ilgušais "sausums", kad lielā daļā Latvijas netika novēroti nekādi nokrišņi.
27. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +14,8 °C.
29. marts — Latvijā valdīja saulains un silts laiks. Šī bija arī siltākā marta diena galvaspilsētā. Pēcpusdien maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,0 °C.
30. marts — saulaina, nedaudz dūmakaina, silta bet vējaina diena Rīgā. Gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,5 °C un pūta brāzmains dienvidrietumu vējš.
Aprīlis
2. aprīlis — Zemgalē bija vērojams slapjš sniegs kopā ar pērkona negaisu.[2]
10. aprīlis — naktī Rīgā uzsniga sniega sega. Maksimālais sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 8 centimetrus. 13. aprīlī tā jau bija nokususi.
19.—21. aprīlis — virs visas Latvijas teritorijas saglabājās pilnīgi skaidrs laiks. Gaisa temperatūra 20. aprīļa pēcpusdienā Rīgā pakāpās līdz +17,3 grādiem.
21. aprīlis — Baltijas valstīs valdīja pārsvarā skaidrs un saulains laiks. Ledus bija saglabājies Rīgas Jūras līča centrālajā un rietumu daļā. Piekrastē peldēja lieli ledus gabali.
22. aprīlis — Latvijā pārsvarā valdīja skaidrs laiks. Vairāk mākoņu bija tikai valsts austrumu rajonos. Šī bija arī siltākā diena aprīlī. Rīgā gaiss iesila līdz +18,9 °C.
Maijs
25. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +28,6 °C.
26. maijs — gandrīz visā Latvijā tika novērots pirmais pērkona negaiss. Durbes novadā plosījās spēcīgs virpuļviesulis, kuru pavadījis arī spēcīgs lietus un krusa — krituši ledus gabali aptuveni divu centimetru diametrā. Vētra nodarīja lielus postījumus.[3] Galvaspilsētu negaiss sasniedza vēlā pēcpusdienā. Rīgas ziemeļu daļā negaiss atnāca ap plkst. 19:00. Iepriekš tika novērota vēja pastiprināšanās.
Jūnijs
5. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums: +29,6 °C.
14. jūlijs — pēcpusdienā Vidzemē un valsts vidienē izveidojās vairāki negaisi, kas virzījās rietumu virzienā. Spēcīgākais negaiss ap astoņiem vakarā tika novērots Vidzemes rietumu daļā. Pievakarē pērkona negaiss tika novērots arī galvaspilsētā.
15. jūlijs—4. augusts — tika novērots ilgstošs gaisa temperatūras paaugstināšanās periods, kurā +30 °C robeža tika pārsniegta 9 dienas, bet +28 °C robeža pat 19 dienas.
16.—17. jūlijs — Latvijā valdīja karsts un sutīgs laiks. Daudzviet temperatūra sasniedza +30, +31 °C.
16. jūlijs — pēcpusdienā lokāls pērkona negaiss izveidojās valsts vidienē un virzījās ZRR virzienā. Pievakarē pērkonā negaisi virzījās gar Kurzemes pierobežu.
17. jūlijs — pēcpusdienā lokāls negaiss tika novērots Liepājas apkārtnē. Vakarā negaisi izveidojās Lietuvā, bet Latvijas teritoriju nesasniedza.
19. jūlijs — ap sešiem vakarā Kurzemes rietumu daļā izveidojās stacionārs pērkona negaiss.
20. jūlijs — pēcpusdienā Kurzemes vidienē un ziemeļu daļā veidojās mazkustīgi pērkona negaisi. Vēlāk, ap septiņiem vakarā, mazkustīgs negaiss izveidojās Pierīgā, uz ziemeļaustrumiem no pilsētas.
21. jūlijs — pēcpusdienā veidojās negaisi valsts ziemeļos, Valkas, vēlāk Valmieras apkārtnē, kas virzijās ziemeļaustrumu virzienā.
23. jūlijs — naktī Latvijas vidienē, bet dienas pirmajā pusē Vidzemē un Latgalē tika novērots vidēji stiprs negaiss.[4][5] Divos dienā negaiss sāka veidoties Smiltenes apkārtnē, kas ievirzoties Igaunijā, eksplodēja un skāra Igaunijas dienvidaustrumu reģionus. Piecos vakarā spēcīgs negaiss piemeklēja valsts galējos austrumus, tostarp Zilupes apkārtni.
28. jūlijs—1. augusts — piecas dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pārsniedza +30 grādus.
31. jūlijs — karstākā diena Latvijā 2003. gadā — maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +33,7 °C.
26. augusts — daudzviet valstī bija tikai +11, +14 grādi.
27. augusts — aktīva ciklona darbības rezultātā, pēcpusdienā tika novērota vēja pastiprināšanās līdz 20 m/s. Latvijas rietumos — Liepājā vēja ātrums palielinājās līdz 32 m/s. Pilsētā tika nogāzti daudzi koki. Kurzemes pusē daudzviet bija elektroenerģijas padeves pārtraukumi.
Septembris
2. septembris — gaisa temperatūra Vidzemes augstienē dienas vidū bija tikai +7 grādi, valsts lielākajā daļā nebija siltāks par +12 grādiem.
3. septembris — rītā gaisa temperatūra daudzviet Kurzemē un Vidzemē noslīdēja nedaudz zem nulles.
5. septembris — beidzās 18 dienu ilgs lietainu dienu periods. Šajā periodā krietni cieta labības audzētāji visā Latvijā.
21. septembris — negaidīti silts laiks. Gaisa temperatūra sasniedza +20, +23 grādus un vakarā bija vērojami diezgan spēcīgi negaisi.
23. septembris — maksimālā gaisa temperatūra Bauskā sasniedza +24,1 grādu un tika uzstādīts šī datuma maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Oktobris
10. oktobris — sākās 2003. gada rudens vētru sezona. Liepājā reģistrētas vēja brāzmas 18 m/s.
6. decembris — aktīva ciklona darbības rezultātā, visā Latvijā bija vērojama vēja pastiprināšanās līdz 20 m/s. Pateicoties sniegam, bija pirmais ziemas putenis.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.