PROFILBARU.COM

Jaunā konservatīvā partija
Jaunā konservatīvā partija
Vadītājs	Dagmāra Beitnere-Le Galla
Sauklis	Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij
Dibināta	2014. gada 17. maijā
Galvenā mītne	Rīga, Latvija
Biedri (2024)	1087▼
Ideoloģija	konservatīvisms
Politiskā pozīcija	centriski labēja
Oficiālās krāsas	tumši zila
14. Saeima	0 / 100
Eiroparlaments	0 / 9
Valdība	0 / 15
Rīgas dome	1 / 60
Vadītās pašvaldības	1 / 43
Mājaslapa
	konservativie.lv
	Latvijas politika; Partijas Latvijā;

Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014. gadā dibināta konservatīva^[3] politiskā partija Latvijā, kura bija pārstāvēta 13. Saeimā un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta 14. Saeimā.

Vēsture

Partiju 2014. gada 17. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Bordāns. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un Engures novada domes deputāts Jānis Tomels, atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Gundars Ābols, Ķeguma novada domes deputāts Kristaps Rūde un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kurš savulaik darbojās partijā "Pilsoniskā savienība".^[4]

Par partijas dibinātājiem kļuva arī 11. Saeimas deputāts Dāvis Stalts, folkloriste Helmī Stalte, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Dr. chem. Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists Krišjānis Feldmans, Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre.

2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).^[5] 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.^[6]

Darbība

12. Saeimas vēlēšanas

2014. gada 4. augustā JKP iesniedza kandidātu sarakstu 12. Saeimas vēlēšanām. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns — Rīgā, Jānis Tomels — Zemgalē, Gundars Ābols — Vidzemē, Krišjānis Feldmans — Kurzemē un rakstniece Eva Mārtuža — Latgalē.^[7]

2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.^[8]

2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece Eva Mārtuža un Kocēnu novada domes deputāte Lāsma Žagota.

2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam Jurim Jurašam.

2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Jānis Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — Krišjānis Feldmans, Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs.

13. Saeimas vēlēšanas

2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām, kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija Juta Strīķe (Rīga), Jānis Bordāns (Vidzeme), Krišjānis Feldmans (Zemgale), Juris Jurašs (Kurzeme) un Ilga Šuplinska (Latgale).^[9] Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,^[10] kuras ieņēma Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Juta Strīķe, Gatis Eglītis, Sandis Riekstiņš, Linda Ozola, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Anita Muižniece, Tālis Linkaits, Ilga Šuplinska, Juris Rancāns, Uldis Budriķis, Normunds Žunna, Dagmāra Beitnere-Le Galla. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot Krišjāņa Kariņa valdību.

14. Saeimas vēlēšanas

2022. gada 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās partija, nu jau ar nosaukumu "Konservatīvie", sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot 5% barjeru un neiekļūstot 14. Saeimā. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gatis Eglītis.^[11]

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi Tālis Linkaits^[12] un Liāna Langa.^[13]

Vēlēšanas

Saeimas vēlēšanas

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti
2014.	12. Saeimas vēlēšanas	0,7	0 / 100
2018.	13. Saeimas vēlēšanas	13,59	16 / 100
2022.	14. Saeimas vēlēšanas	3,09	0 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti	Piezīmes
2019.	9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas	4,35	0 / 8
2024.	10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas	1,50	0 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

Rīgas domes vēlēšanas

Gads	Vēlēšanas	Rezultāti (%)	Deputāti	Piezīmes
2017.	2017. gada Rīgas domes vēlēšanas	13,42	9 / 60
2020.	2020. gada Rīgas domes vēlēšanas	6,39	4 / 60

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Alūksnes, Ķekavas, Valmieras, Saulkrastu, Smiltenes, Ogres, Balvu, Gulbenes, Madonas, Ādažu, Mārupes, Limbažu, Siguldas, Aizkraukles, Augšdaugavas, Talsu, Tukuma, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ropažu, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Krāslavas, Kuldīgas, Rēzeknes un Preiļu novadā, kā arī Ventspilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām.

Novads/Pilsēta	Vēlēšanu rezultāts		Deputātu vietas	Piezīmes
Novads/Pilsēta	Balsis	Procenti	Deputātu vietas	Piezīmes
Alūksnes novads	943	21,27%	3 / 15
Preiļu novads	1114	16,88%	3 / 15	Kopā ar Apvienību Iedzīvotāji un Latvijas Reģonu apvienību
Saulkrastu novads	507	15,38%	3 / 15	Kopā ar Nacionālo apvienību
Gulbenes novads	629	13,19%	2 / 15
Ādažu novads	684	11,23%	2 / 15
Krāslavas novads	577	9,86%	2 / 15
Jēkabpils novads	1041	9,23%	2 / 19
Rēzekne	633	9,12%	1 / 13
Madonas novads	762	8,68%	2 / 19
Ropažu novads	626	8,28%	2 / 19
Balvu novads	514	7,64%	1 / 15
Rēzeknes novads	475	7,35%	1 / 19
Ventspils	614	7,31%	1 / 13
Bauskas novads	633	7,12%	2 / 19
Limbažu novads	531	6,34%	1 / 15
Kuldīgas novads	461	6,27%	1 / 15
Ķekavas novads	386	5,04%	1 / 19
Jelgava	575	4,95%	0 / 15
Saldus novads	324	4,55%	0 / 15
Smiltenes novads	233	4,28%	0 / 15
Mārupes novads	342	4,27%	0 / 19
Dobeles novads	300	4,25%	0 / 15
Augšdaugavas novads	233	3,88%	0 / 15	Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Nacionālo apvienību
Jelgavas novads	261	3,80%	0 / 19
Ogres novads	654	3,79%	0 / 23
Aizkraukles novads	229	2,97%	0 / 19
Liepāja	391	2,92%	0 / 15
Cēsu novads	362	2,85%	0 / 19
Tukuma novads	283	2,37%	0 / 19	Kopā ar Kustību Par!
Siguldas novads	211	2,32%	0 / 19
Talsu novads	189	2,08%	0 / 19
Valmieras novads	316	2,01%	0 / 19
Dienvidkurzemes novads	182	1,88%	0 / 19
Jūrmala	195	1,35%	0 / 15
Daugavpils	227	1,28%	0 / 15

Politiskā programma

13. Saeimas vēlēšanām

JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja^[14] Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā).

JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī.

Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā).

"Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,"- uzsvēra partijas programma.^[14]

2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par "Rīcības plāna — 500!" ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,^[15] gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.^[16] Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra.

Partijas politika

Sociālā politika

2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.^[17]^[18] Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.^[19]