Krišjānis Kariņš Jaunā Vienotība
14. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. Saeimas vēlēšanās piedalījās 19 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1829 deputātu kandidātiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.[1]
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.
14. Saeimas vēlēšanas bija desmitās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.
Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "Saskaņa", tai sekoja "KPV LV" un "Jaunā konservatīvā partija". Saeimā iekļuva arī "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Jaunā Vienotība". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas.
Pēc Jāņa Bordāna un Alda Gobzema neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par Ministru prezidentu kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis Krišjānis Kariņš.
13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko,[2] savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[3] 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās Inguna Rībena.[4] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[5] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[6] bet 13. jūnijā Didzis Šmits.[7] 2019. gada 26. augustā Anda Čakša izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.[8] Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts Aldis Blumbergs, kā arī partijas izveidotājs un līderis Artuss Kaimiņš, paliekot frakcijā 10 deputātiem.[9] Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un zīmola maiņu.[10]
2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "ManaBalss.lv" vēsturē.[11][12]
2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.[13] Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti — 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 432 (23,6%), pamatizglītība — 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem bija arī ASV pilsonība, pa vienam — Austrālijas, Austrijas, Dānijas, Igaunijas, Libānas, Lietuvas un Vācijas pavalstniecība.[14] Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija Hosams Abu Meri, bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija Viktorija Anna Graudiņa, Vita Anda Tērauda un Arturs Krišjānis Kariņš. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis Māris Indulis Graudiņš nenorādīja šo pilsonību. Starp pašvaldībām visvairāk —Rīgā — dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja Varakļānu novadā — viens.
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41—50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,[15] jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris Ilmārs Reinholds Drēziņš, kuram bija pilni 92 gadi.[14]
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.[14]
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 109 (5,9%) krievi, 15 (0,8%) poļi, 13 (0,7%) ukraiņi, 7 lietuvieši, 4 baltkrievi, 3 ebreji, 3 tatāri, 2 armēņi, kā arī viens lībietis (līvs), baškīrs, gruzīns, igaunis, karēlis, libānietis, udmurts un vācietis. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[14]
2022. gada 1. oktobra 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti vēlēšanu apgabalos un kopumā
Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 13. jūlija līdz 2. augustam.
2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.[52]
2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.[53]
2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.[54]
2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzīvotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.[55]
"Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.[56] Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādītājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,[57] savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).[58]
Pēc vēlēšanām Kantar veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju domām par vēlēšanu rezultātiem. Trešā daļa ir apmierināti, 56% nav apmierināti, no tiem 35% ir ļoti neapmierināti. Bet 10% iedzīvotāju nav snieguši atbildi šajā jautājumā.[59]