10. Saeimas vēlēšanasLatvijā notika 2010. gada 2. oktobrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 13 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti, kas sastāvēja no 1239 deputātu kandidātiem. Saeimā tika ievēlēti 100 deputāti.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
2008. gadā ar Saeimas deputātu līdzdalību tika izveidotas divas jaunas partijas: "Pilsoniskā savienība" (nacionāli konservatīva partija, kuru izveidoja no JL un TB/LNNK aizgājušie politiķi — 6 mandāti Saeimā)[8] un "Sabiedrība citai politikai" (sociāldemokrātiska partija, kuru izveidoja no TP aizgājušie politiķi — 2 mandāti Saeimā).[9]2009. gada 13. janvārī Rīgā notika SCP organizēta miermīlīga demonstrācija, kas pārauga nemieros, kuros tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku.[10] Neilgi pēc tiem Valsts prezidentsValdis Zatlers noteica 3 uzdevumus, kas ir jāizpilda valdībai un 3 uzdevumus, kas jāizpilda Saeimai.[11]
20. februārī Ministru prezidents Ivars Godmanis atkāpās no amata.[12] Par jauno Ministru prezidentu kļuva Valdis Dombrovskis no iepriekš opozīcijā bijušā "Jaunā laika". Valdībā viņš iekļāva arī TP, ZZS, TB/LNNK, kā arī nesen izveidoto PS, bet tajā neiekļāva iepriekšējā premjerministra I. Godmaņa pārstāvēto LPP/LC.[13]6. jūnijā Latvijā notika pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiroparlamenta vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguva PS, kā arī opozīcijā esošais "Saskaņas Centrs",[14] savukārt Rīgas domes vēlēšanās uzvarēja SC, kas izveidoja koalīciju ar LPP/LC, tādējādi izvairoties no sadarbības ar Ministru kabinetā esošajām partijām.[15]
Reaģējot uz apvienības "Saskaņas Centrs" panākumiem vēlēšanās, 2009. gada 24. augustā tika parakstīts dokuments, saskaņā ar kuru JL, PS un SCP apņemās piedalīties vēlēšanās ar vienotu sarakstu.[16]19. novembrī par apvienības nosaukumu tika izvēlēts "Vienotība"[17] un 2010. gada 6. martā notika dibināšanas sapulce, kur ar 646 balsīm "par" tika apstiprināta apvienības dibināšana.[18] Apvienībā netika iekļautas partijas "Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas izteica gatavību tai pievienoties. 31. maijā šīs partijas paziņoja par jaunas apvienības izveidi.[19]2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".[20]4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[21] Savukārt 12. jūnijā, apvienojoties Saeimā pārstāvētajām partijām LPP/LC un TP, reģionālajām partijām "Ogres novadam", "Vienota Rēzekne" un "Latgales tauta", kā arī tautas kustībai "Par Labu Latviju" tika izveidota politiskā apvienība "Par Labu Latviju!".[22]
Vēlēšanu norises laiks
Pēc nemieriem Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimai un valdībai izvirzīja pa 3 uzdevumiem
Saeimas vēlēšanu likuma 17. pants nosaka, ka vēlēšanas tiek rīkotas oktobra pirmajā sestdienā, šajā gadā 2. oktobrī.[23][24]
Viens no Zatlera Saeimai noteiktajiem uzdevumiem bija pieņemt grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. Ja grozījumi netiktu pieņemti līdz 31. martam, tiktu rosināts referendums par Saeimas atlaišanu.[11][25] 31. martā uzrunā tautai V. Zatlers paziņoja, ka Saeimas atlaišanu nerosinās.[26]
Izmaiņas vēlēšanu un aģitācijas noteikumos
Ultimātā Saeimai V. Zatlers pieprasīja arī t.s. "lokomotīvju likuma" atcelšanu.[11] Tas nozīmētu, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, deputāta kandidāts var piedalīties vēlēšanās tikai vienā vēlēšanu apgabalā no pieciem (Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale).[27] Šie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā tika apstiprināti 2009. gada 26. februārī. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai viena nosaukuma kandidātu sarakstā dažādos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.[28]
Sakarā ar tā dēvēto "pozitīvisma kampaņu" 9. Saeimas vēlēšanu aģitācijas periodā, kad deputātu kandidātus reklāmās slavēja dažādas biedrības un cilvēki, tādējādi apejot tēriņu griestus, šajās vēlēšanās ar partijām nesaistītajām personām, kas savā vārdā veic politisko aģitāciju, ir noteikti izdevumu griesti — 2700 Ls. Ja šīs personas izdevumi attiecīgajā raidorganizācijā vai preses izdevumā pārsniedz minēto apmēru, medijam jāatsaka līguma noslēgšana.[27]
Vēlēšanu apgabali
Rīgas vēlēšanu apgabals — Rīgas pilsēta un ārvalstis.
Vidzemes vēlēšanu apgabals — Ādažu, Alojas, Alūksnes, Amatas, Apes, Babītes, Baldones, Beverīnas, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Cesvaines, Ērgļu, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Lubānas, Madonas, Mālpils, Mārupes, Mazsalacas, Naukšēnu, Ogres, Olaines, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Strenču, Valkas, Valmieras, Varakļānu, Vecpiebalgas novadi, Jūrmalas pilsēta un Valmieras pilsēta.
Latgales vēlēšanu apgabals — Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes novadi, Daugavpils pilsēta un Rēzeknes pilsēta.
Kurzemes vēlēšanu apgabals — Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novadi, Liepājas pilsēta un Ventspils pilsēta.
Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Engures, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Tukuma, Vecumnieku, Viesītes novadi, Jelgavas pilsēta un Jēkabpils pilsēta.[29]
Kandidātu saraksti
Reģistrācija
Kandidātu sarakstus varēja pieteikt Centrālajā vēlēšanu komisijā no 2010. gada 14. jūlija līdz 3. augustam. Pirmajā dienā CVK kandidātu sarakstus no iesniedzējiem pieņēma bez iepriekšējas pieteikšanās — rindas kārtībā, bet pārējā laikā — pieteikšanās secībā. Sarakstu iesniegšanas laiks bija jāpiesaka pie CVK sekretāra, kas ir atbildīgā amatpersona par kandidātu sarakstu pieņemšanu. Savu sarakstu pirmajā dienā pieteica vienīgi Saskaņas Centrs.[30]
Saraksta iesniegšanai 29. jūlijā pieteicās arī Latviešu Zemnieku savienība,[31] tomēr tā iesniedzēji nespēja sagatavot nepieciešamos dokumentus un LZS nepiedalījās 10. Saeimas vēlēšanās.[32]
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai norādīja, ka ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar Latvijas PSRValsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.[34] Par kandidātiem Ēriku Didrihsonu (SC), Aivaru Saliņu (PPR) un Ēriku Tīrumu (TK) tika saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti. Tikmēr par kandidātiem Arvīdu Ulmi (ZZS), Robertu Gobziņu (PP), Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski-Rolandu (abi — DL) saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.[34] Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevienam no šiem kandidātiem netika liegta iespēja piedalīties vēlēšanās.[34]
Pieci pieteiktie deputātu kandidāti pēc CVK pārbaudes netika iekļauti kandidātu sarakstos, jo nebija tiesīgi tajos būt. Uz kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku (abi — PCTVL), Sergeju Simčaku (RL) un Andri Grīnu (KDS) attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 3. punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta.[35] Uz kandidātu Zigfrīdu Laicānu (RL) attiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 4. punktā minētie ierobežojumi, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.[34][35]
20. augustā Administratīvā apgabaltiesa atcēla CVK lēmumu neļaut S. Špakam kandidēt.[36]
8. septembrī no Kristigi demokrātiskās savienības saraksta izslēdza Liepājas tiesas tiesnesi Sandru Briķi. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, jebkuram tiesnesim, kandidējot Saeimas vēlēšanās, ir jāatstāj ieņemamais amats un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti CVK. Šī paša iemesla dēļ Briķe tika svītrota no kandidātu saraksta 7. Saeimas vēlēšanās.[37]
Kampaņa
"Vienotība" un "Par Labu Latviju!" ierīkoja atvērtos birojus Rīgā, lai vēlētāji varētu tos apmeklēt
5. jūnijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Sākot ar šo datumu partijām un ar tām nesaistītām personām tika noteikti vairāki ierobežojumi gan saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju, gan attiecībā uz tās veikšanai izmantojamajiem finanšu līdzekļiem.[38]
Priekšvēlēšanu aģitācijas perioda ierobežojumi
Ierobežojumi attiecās uz reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu. Tā kā visi saraksti tika pieteikti uzreiz visos piecos apgabalos, visām apvienībām noteiktais tēriņu limits bija 571 211,72 Ls. Ierobežojumi stājās spēkā 120 dienas pirms vēlēšanām, atšķirībā no 2006. gada, kad ierobežojumi stājās spēkā 270 dienas iepriekš.[38]
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, ierobežojumi netika attiecināti uz citiem ar vēlēšanu kampaņu saistītajiem izdevumiem — reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksu, kustamas un nekustamas mantas īrēšanu, kā arī laikrakstu, žurnālu un citu izdevumu publicēšanu. Tāpat reklāmas pakalpojumu sniedzēji visus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā, radio un preses izdevumos izvietoja pēc vienādiem izcenojumiem, kas publiskoti KNAB vai NRTP interneta vietnēs.[38]
Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts šajos izcenojumos. Komerciālajām un sabiedriskajām raidorganizācijām tika noteikts aizliegums 60 dienas pirms vēlēšanām izplatīt tādu personu vadītus raidījumus, gatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas partijas darbībā.[38] Šī likuma dēļ ZZS deputāta kandidāts Kārlis Seržants priekšvēlēšanu laikā nevadīja LNT raidījumu "Degpunktā".[39]
Kandidātu sarakstu kampaņas
Vienotība
Papildus vienotajai kampaņai, vairāki "Vienotības" deputāta kandidāti izmantoja iespēju reklamēt tieši savu kandidatūru individuāli
Par "Vienotības" kampaņas norisi atbildīgais Arvils Ašeradens15. maijā paziņoja, ka tai būs trīs fāzes, no kurām, pirmā (sagatavošanās) uz to brīdi jau bija noslēgusies. Tika paredzēts izmantot dažādus aģitācijas veidus, tostarp, sabiedrisko attiecību pasākumus, reklāmu, sociālās kampaņas, prezentreklāmu, avīzes izdošanu 350 000 eksemplāros un interneta mārketinga rīkus.[40]8. jūnijā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3 tika atklāts "Vienotības" atvērtais birojs.[41] Naktī no 18. uz 19. augustu biroja logi tika nolieti ar sarkanu krāsu, izraisot spekulācijas par to, ka to varētu būt izdarījusi SC atbalstošā jauniešu kustība "Vienota Latvija".[42] Biroju slēdza neilgi pēc vēlēšanām.[43]
28. jūlijā tika uzsākta "Vienotības" organizēta aptauja, kurā respondentiem tika dota iespēja izvēlēties, viņuprāt, labāko Ministru prezidenta amata kandidātu. Tika dotas divas izvēles iespējas — Valdis Dombrovskis vai Jānis Urbanovičs. Apvienība apņēmās aptaujas rezultātus nodot Valsts prezidentam Valdim Zatleram.[44] Dombrovskis LNT raidījumā "900 sekundes" skaidroja, ka aptaujas mērķis lielā mērā esot akcentēt apvienību atšķirības.[45]28. septembrī tika publicēti tās rezultāti — no 173 318 respondentiem Dombrovski atbalsta 74%.[46] Kampaņa tās beigu posmā tika koncentrēta uz Dombrovska darbību Ministru prezidenta amatā. Kā viens no saukļiem tika izmantots "Dombrovskim jāturpina strādāt!"[47]
16. septembrī "Vienotības" deputāta amata kandidātes Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne, veicot aģitāciju, tika iesaistītas konfliktos. Kārkliņa ar atbalstītājiem, aģitējot Stacijas laukumā pie "Origo" tika aizturēta un nogādāta policijas iecirknī. Tikmēr Čigānei, aģitējot Centrāltirgū, apsardze par to aizrādīja. Viņa notikušo saistīja ar Centrāltirgus vadītāja Daiņa Liepiņa kandidēšanu vēlēšanās no PLL saraksta.[48]
Kampaņā apvienība iztērēja 966 443,88 LVL, no kuriem 471 009,37 lati jeb 82,46% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 29 286 Ls, kas ir izšķērdīgākais naudas daudzums aiz PLL. Viena balss izmaksāja 3,21 Ls.[50]
Bez Ašeradena kampaņas koordinēšanā iesaistījās arī Edgars Jaunups un Edvards Smiltēns. Kampaņu vadīja reklāmas aģentūras "King&Banzai" vadītājs Andis Zusts, bet konsultēja — Ainārs Ščipčinskis.[51]
Saskaņas Centrs
SC kampaņu pārraudzīja Rīgas domes priekšsēdētājsNils Ušakovs. Tajā tika likts uzsvars uz partijas sociāldemokrātisko nostāju. Lielākā daļa budžeta tika izmantota televīzijas reklāmās, no kurām aptuveni 60% būs latviešu, bet 40% — krievu valodā.[51] Plakātos un aģitācijas video bija redzams arī pats Ušakovs, kurš vēlēšanās nekandidēja, sakarā ar ko tika izteikts viedoklis, ka SC ir sabiedrībā pazīstamu politiķu.[52] Kampaņas sauklis bija "Viss būs labi!" un vadmotīvs — pārmaiņas, pamatojot tās ar faktu, ka SC veidojošās partijas ne reizi nav iekļautas LR valdībā.[47]
Kampaņā apvienība iztērēja 711 323,40 LVL, no kuriem 541 558,95 lati jeb 94,81% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 24 528 Ls. Viena balss izmaksāja 2,83 Ls.[50]
Zaļo un Zemnieku savienība
ZZS kampaņu vadīja Viesturs Silenieks. Par apvienības reklāmas devīzi tika izvēlēts sauklis "Saimnieki savā zemē". Tāpat, apejot aģitācijas ierobežojumus, ZZS izdeva pavārgrāmatas, kurās apvienības deputātu kandidāti stāsta par savām mīļākajām receptēm. Uzsvars tika likts uz tiešu kontaktu ar vēlētājiem, rīkojot koncertus un kultūras pasākumus, jo, kā teica V. Silenieks: "[..] ZZS ir lauku cilvēki un laukos jo sevišķi ir svarīgs tiešais kontakts."[51]
Kampaņā apvienība iztērēja 509 816,05 LVL, no kuriem 417 168,64 lati jeb 73,03% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 23 173 Ls, izmaksu efektivitātes ziņā zaudējot vienīgi VL-TB/LNNK. Viena balss izmaksāja 2,68 Ls.[50]
Par Labu Latviju
PLL kampaņas vadītājs bija Ervins Straupe, taču vēlēšanu reklāmas kampaņu vadīja "!Mooz" radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Kampaņas veidošanai tika piesaistīts arī reklāmas aģentūras "TBWALatvija" radošais direktors Mārtiņš Ķibilds.[51] Gatavojoties vēlēšanām, apvienība noslēdza sadarbības memorandus ar 70 nevalstiskajām organizācijām.[53] Apvienības sauklis vēlēšanās bija "Cieti!".[54]
Tāpat kā "Vienotība", arī PLL Rīgā ierīkoja atvērto biroju. PLL birojs tika atvērts 2. jūlijā un atradās Brīvības bulvārī 19. Pirmā mēneša laikā to apmeklēja 5 000 cilvēku.[55] Biroju slēdza neilgi pēc vēlēšanām.[56] Apmēram mēnesi pirms vēlēšanām PLL iegādājās stāvvietu blakus "Vienotības" birojam un tajā novietoja mikroautobusu, uz kura bija apvienības reklāma. Atbildot uz to, "Vienotības" pārstāvji spēkratam klāt piesēja balonus ar "Vienotības" simboliku.[57] Apvienības Ministru prezidenta amata kandidāts Ainārs Šlesers izteica gatavību iegādāties "Vienotības" biroja telpas pēc vēlēšanām, norādot uz to, ka apvienība neplāno tās izmantot pēc 2. oktobra. Par spīti tam, PLL tomēr nepārņēma šīs telpas.[58]1. septembrī Rīgas pilsētas Būvvalde lika novākt A. Šlesera priekšvēlēšanu reklāmas lielformāta plakātu Stacijas laukumā pie t/c "Origo", saskaņā ar saistošajiem noteikumiem "Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā", kas nosaka, ka Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts uzstādīt lielformāta reklāmas objektus, kā arī reklāmas/reklāmas objektus pie kaltiem metāla žogiem.[59]
Kampaņā apvienība iztērēja 1 030 659,99 LVL (vislielākais naudas daudzums no visām partijām), no kuriem 541 022,58 lati jeb 94,71% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 128 750 Ls. Viena balss izmaksāja 13,94 Ls, kas ir vislielākās izmaksas par balsi no visiem sarakstiem.[50]
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
VL-TB/LNNK kampaņu vadīja to veidojošo partiju vadītāji — Roberts Zīle un Raivis Dzintars. Tā kā apvienība tika izveidota 4. jūlijā (dienu pirms aģitācijas perioda sākuma), kampaņa tika sagatavota vēlāk, nekā citām partijām.[51] Kampaņas sauklis bija "Visu Latvijai dodu!", tādējādi izceļot partiju "Visu Latvijai".[47]
Lai arī aģitācijai tika izmantoti tradicionālie informācijas izplatīšanas kanāli — elektroniskie mediji, vides reklāmas, tiešais pasts, tikšanās ar vēlētājiem[47] — vairāki kandidāti izcēlās ar nestandarta pieeju aģitācijas laikā. Piemēram, saraksta līderis Zemgalē, Imants Parādnieks, zirga pajūgā apceļoja Zemgali, apciemojot arī vēlētājus.[60]
Kampaņā apvienība iztērēja 123 904,85 LVL, no kuriem 67 882,93 lati jeb 11,88% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] VL-TB/LNNK iztērēja salīdzinoši maz naudas: mazāk par jebkuru Saeimā iekļuvušo sarakstu, kā arī Saeimā neiekļuvušo PCTVL. 1 vieta Saeimā apvienībai izmaksāja 15 488 Ls. Viena balss izmaksāja 1,67 Ls, kas ir trešais labākais rādītājs no visiem sarakstiem.[50]
Saeimā neiekļuvušie saraksti
Līdzekļu trūkuma dēļ apvienība "Atbildība" meklēja "alternatīvu formu, kā uzrunāt vēlētājus"[61]
Vislielāko naudas summu no Saeimā neiekļuvušajiem sarakstiem aģitācijai iztērēja PCTVL. Tā iztērēja 132 324,92 LVL, no kuriem 82 072,36 jeb 14,37% no pieļaujamā izdevumu apmēra tika skaitīti kā ierobežotie vēlēšanu izdevumi.[49] Viena balss partijai izmaksāja 9,56 Ls, ierindojot partiju 3. vietā pēc izmaksām par balsi. Otrajā vietā bija apvienība "Atbildība", kura kopumā iztērēja 63 472 LVL. Viena balss izmaksāja 10,34 Ls.[50]
Vienīgais saraksts, kas neizmantoja iespēju rīkot maksas aģitāciju, bija "Pēdējā partija". Tā neiztērēja ne santīma ierobežotajos vēlēšanu izdevumos, tomēr samaksāja 200 LVL, lai izveidotu tās Ministru prezidenta amata kandidātu, putuplasta lelli — Laimes lāci.[50]
Slēptā aģitācija
2010. gada 29. aprīlī Saeima apstiprināja likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī noteikts, ka tā ir aizliegta.[62]
Pēdējās dienās, pirms stājās spēkā aģitācijas ierobežojumi (no 31. maiju līdz 4. jūnijam) LNT katru vakaru no plkst. 21 līdz 23 tika rādīts raidījums "Tautas deklarācijas nedēļa".[63] Tajā tika rakstīta "Tautas deklarācija", kuru vēlāk pieņēma PLL.[64] Raidījumu apmaksāja apvienība "Par labu Latviju", studijas noformējumā tika izmantots tās logotips.[65]
Partijas un apvienības izmantoja iespēju reklamēt sevi ne vien tieši, bet arī izmantojot slēpto reklāmu
20. augustā vairāki Saeimas deputātu kandidāti no "Vienotības" saraksta KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim iesniedza prasību pārtraukt PLL vēlēšanu kampaņu, jo uzskata, ka LNT raidījums "Latvija, mēs tevi dzirdam" ir slēptā aģitācija un tā pārsniegti likumā atļautie izdevumi partijas reklamēšanai pirms vēlēšanām.[66] PLL atbildēja, KNAB iesniedzot lūgumu pārtraukt "Vienotības" kampaņu, jo tai slēpto reklāmu nodrošina "vairākas Sorosa organizācijas un masu saziņas līdzekļi — sabiedrība par atklātību "Delna", laikraksts "Ir" un TV3 raidījums "Nekā personīga"", turklāt, reklāmas filmā "Vienotība. Dombrovskis. Latvija" premjerministrs V. Dombrovskis darba auto kopā ar apsardzi pozē kamerām, reklāmas filmas vajadzībām organizēta automašīnas un pavadošā eskorta braukāšana, kā arī apvienības priekšvēlēšanu izdevuma vajadzībām organizēta un fotografēta apvienības deputātu kandidātu diskusija Ministru prezidenta zālē.[67] KNAB atbildēja, ka raidījums "Latvija, mēs tevi dzirdam" ir biroja redzeslokā kopš jūnija.[68]
30. septembrī sabiedriskās domas pētījumu centrs "Providus" paziņoja, ka priekšvēlēšanu laikā ir konstatējis 550 iespējamus slēptās aģitācijas gadījumus, visbiežāk šādi materiāli publicēti krievu valodā rakstošajos un raidošajos medijos. Vairāk nekā 300 gadījumos šie materiāli bijuši veltīti PLL, 130 gadījumos — SC, bet pa 30 gadījumiem — "Vienotībai" un ZZS. Atsevišķi slēptās reklāmas gadījumi konstatēti arī citām partijām.[69]
Hokeja klubs Rīgas "Dinamo" vairākkārt tika izmantots slēptajai aģitācijai. Septembrī kluba mājas spēlēs labākos spēlētājus apbalvoja deputātu kandidāti Māris Riekstiņš un Ainārs Šlesers, himnu dziedāja Vents Armands Krauklis, bet sezonas pirmo spēli atklāja Guntis Ulmanis.[70] Spēļu laikā vairāki līdzjutēji rādīja plakātus, uz kuriem bija attēlots numurs 8 un sauklis "Cieti!". "Cieti!" ir PLL reklāmas sauklis un apvienība vēlēšanās startēja ar 8. numuru, tomēr kluba ģenerāldirektors Zigmārs Priede skaidroja, ka plakāti ir domāti, lai atbalstītu Sandi Ozoliņu, kas spēlē ar 8. numuru.[71]1. oktobrī, dienā pirms vēlēšanām, kad ir aizliegta politiskā aģitācija, Rīgā parādījās reklāmas plakāti, kuros ir redzams Ozoliņš un sauklis "Par labu hokeju! Par labu "Dinamo"!", ko KNAB solīja izvērtēt.[72] Daži no kluba sponsoriem un vadītājiem — Guntis Rāvis, Juris Savickis un Guntis Ulmanis — ir PLL biedri vai atbalstītāji.[70]
Ministru prezidenta kandidāti
Pirms vēlēšanām partijas izvirzīja savus kandidātus Ministru prezidenta amatam. Valsts prezidents V. Zatlers, kurš pēc vēlēšanām nominēs Ministru prezidenta kandidātu, ir izteicies, ka "īstie premjera amata kandidāti parādīsies pēc vēlēšanām". Viņš aicināja balsotājus nevērtēt partijas tikai pēc to piedāvātajiem premjera amata kandidātiem, kā arī teicis, ka savu premjera amata kandidāta izvēli nebalstīs vien tajā, kurai partijai būs visvairāk balsu.[73]
Laikā līdz 10. Saeimas vēlēšanām balsstiesīgo viedokļa aptaujas veica un publicēja uzņēmumi "Factum", "GfK", "Latvijas Fakti" un "SKDS", informāciju tālāk nododot ziņu aģentūrām, portāliem un laikrakstiem. Tāpat tika veiktas aptaujas par tīkamāko Ministru prezidenta kandidātu un citiem ar vēlēšanām saistītiem tematiem.
Visās vēlētāju aptaujās vislielāko atbalstu ieguva apvienības "Saskaņas Centrs" un "Vienotība", kas vēlēšanās ieguva, attiecīgi, otro un pirmo lielāko balsu skaitu. Visās Ministru prezidentu aptaujās uzvarēja ZZS virzītais Aivars Lembergs.
Pirmajā balsošanas stundā līdz plkst. 8.00 visā Latvijā nobalsoja 23 579 pilsoņi, savukārt Rīgā — 6504 pilsoņi. Rīgā nobalsoja 1,59% balsstiesīgo, Latvijā — 1,58%. Latvijā uz šajām vēlēšanām bija 1 491 735 balsstiesīgi pilsoņi, bet Rīgā to skaits bija 408 112 vēlētāju.[79]
Līdz plkst. 12.00 Latvijā kopumā nobalsoja 25,29%, Rīgā — 23,19% jeb 94 632 balsstiesīgo. Šajā laikā aktīvākie balsotāji bija vēlētāji Vidzemē, kur vēlēšanu pirmajās piecās stundās kopumā nobalsoja 27,01% vēlētāju. Savukārt zemākā vēlētāju līdzdalība no novadiem bija Zemgalē, kur nobalsojuši 25,18% vēlētāju. Vidzemē — 27,01%, bet Kurzemē 25,65%.
Līdz plkst. 16.00 Latvijā nobalsoja 45,6% no visiem vēlētājiem jeb 680 179 pilsoņi, liecināja Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Vēlētāju aktivitāte bija liela gan Rīgā, gan visā Latvijā. Rīgā pie iecirkņiem veidojās rindas.[80] Vislielākā vēlētāju aktivitāte līdz plkst. 16:00 bija Saulkrastu, Carnikavas un Ādažu novados, kuros nobalsojuši attiecīgi 77,48%, 70,98% un 60,49%.
Kopumā Latvijas vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 934 076 cilvēki jeb 62,62% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte bija Saulkrastu novadā (110,48%), bet viszemākā — Rēzeknes novadā (42,82%).[81]
Aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām
.svg)
