1894. gadā tika nodibināts Rīgas atlētu klubs, sportisti sākotnēji pulcējās Salamonska cirka mazajā zālītē, vēlāk pārcēlās uz Amatnieku biedrības vingrošanas zāli Ķēniņu ielā 30.
1897. gadā Krievijas Impērijas pirmajā smagatlētikas čempionātā Pēterburgā Rīgas atlētu kluba sportists Oļģerts Edelmanis izcīnīja trešo vietu franču cīņā (grieķu—romiešu cīņas nosaukums tālaika Krievijā), bet svaru celšanā Gvido Meijers, Aleksandrs Lāss un Oļģerts Edelmanis ieguva visas trīs godalgotās vietas. 1898. gada čempionātā Oļģerts Edelmanis svaru celšanā bija trešais. 1899. gadā klubs pārcēlās uz Nikolaja ģimnāzijas vingrotavu (tagad Krišjāņa Valdemāra ielā 1c), vēlāk uz Peldu ielu 27.
1913. gadā nodibināja Rīgas Smagatlētikas līgu, kas iekļāvās Krievijas Impērijas Smagatlētikas savienībā ar astoņām biedrībām. 1913. gada Pirmajā Viskrievijas olimpiādē Kijivā franču cīņā uzvarēja Jānis Polis un Voldemārs Šmidbergs.
1914. gada Viskrievijas olimpiādē Rīgā franču cīņā otrās vietas izcīnīja Alfrēds Jordāns, Lembergs, Plūme, Lapčinskis, trešās vietas ieguva Miezītis un Vērsēns.
Pēc Pirmā pasaules kara 1921. gadā nodibināja Latvijas smagatlētikas savienību ar svarcelšanas, cīņas sporta un boksa sekcijām. Tajā pašā gadā Latvijas Smagatlētikas savienību uzņēma Starptautiskajā Smagatlētikas savienībā (FILA). 1921. gada Smagatlētikas pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos Rūdolfs Ronis bija otrais labākais vieglajā svarā.
Rīgas Atlētu klubs atsāka darbību Vingrošanas biedrības namā, bet 1924. gadā pārcēlās uz Cēsu ielu 43. Pirmais Latvijas čempionāts grieķu—romiešu cīņā notika 1922. gadā Rīgā.
1926. gada septembrī Rīgas Salamonska cirkā notika 1926. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, kurā piedalījās 35 atlēti no septiņām valstīm.
1934. gada Eiropas meistarsacīkstēs Romā uzvarēja Edvīns Bietags.
1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Edvīns Bietags pussmagajā svara kategorijā izcīnīja olimpisko sudraba medaļu un Krišjānis Kundziņš ieguva 5. vietu spalvas svarā.
Pazīstamākie tālaika Latvijas cīņas sporta pārstāvji bija Mārtiņš Žagars, Alfrēds Jordāns, Kārlis Mikulis, Jānis Rozentāls, Augusts Hehts, Jānis Svilpe, Kristaps Veilands-Šulcs, Jānis Martinsons, Ādolfs Ruciņš, Emīls Griķis, Jānis Krūmiņš, Jānis Krauze, Kārlis Vītiņš, Edmunds Blumbergs-Rasso, Klementijs Buļs, Jānis Spuļs, Aleksandrs Miezītis, Jānis Spāre, Jānis Grāve, Kārlis Freibergs, Jānis Polis, Jānis Leskinovičs, Rūdolfs Ronis, Jānis Kavals, Edvīns Bietags, Krišjānis Kundziņš un Alberts Zvejnieks.
Pēc Latvijas okupācijas Aleksandrs Miezītis un Jānis Arvīds Kavals gāja bojā Gulaga nometnēs. Viktors Andrejs, Alberts Krievs, Jānis Rudzītis un Pāvels Atars devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz Austrāliju un Venecuēlu.[3]
1998. gadā tika dibināta Latvijas Cīņas federācija.[2]
