Sporta veida vienkāršība un minimāla dārga ekipējuma vajadzība vieglatlētiku ir padarījusi par vienu no masveidīgākajiem sporta veidiem. Pārsvarā tas ir individuālais sporta veids, tomēr ir dažāda garuma stafešu sacensības un sacensības, kurās sportistu rezultāti tiek summēti komandu ieskaitē. Vieglatlētika ir viens no plašākajiem sporta veidiem disciplīnu skaita ziņā, piemēram, olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā tiek sadalīti 47 medaļu komplekti (24 vīriešiem un 23 sievietēm).
Organizētas vieglatlētikas sacensības ir notikušas jau Antīko olimpisko spēļu laikā (776. gads p.m.ē.). Vieglatlētikas sacensības var notikt gan stadionā, gan telpās manēžā. Atklātā stadiona skrejceļš ir 400 metrus garš (katra celiņa platums ir 1,22 m), bet manēžā, kur notiek sacensības telpās, — 200 metrus garš. Ārtelpās tam parasti ir 8—9 paralēli celiņi, bet iekštelpās to skaits svārstās starp 4 un 6 celiņiem.
