PROFILBARU.COM

**Daiļslidošana**
	Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	ISU
	Īpašības
Komandas	Individuāli, pāri
Olimpiskās spēles	1908

Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā. Oficiālajās sacensībās tiek izspēlēti četri medaļu komplekti: sieviešu individuālajā slidošanā, vīriešu individuālajā slidošanā, pāru slidošanā un sporta dejās uz ledus. Daiļslidošana ir iekļauta ziemas olimpiskajās spēlēs.Daiļslidotāji bieži piedalās dažādos šovos, kuros viņu meistarību novērtē nevis tiesneši, bet gan skatītāji.

Vēsture

Vissenākās bronzas laikmeta slidas tika atrastas Dienvidbugas upes krastā. Tās bija izgatavotas no zirgu priekškāju falangām.

Tiek uzskatīts, ka daiļslidošanas kā sporta veida dzimtene ir Holande. Tieši tur no 13.-14. gadsimtam parādījās pirmās sieviešu slidas. Jaunā tipa slidu parādīšanās stimulēja daiļslidošanas attīstību: bija jāprot uz ledus veidot sarežģītas figūras, slidotājam saglabājot skaistu pozu.

Obligātās daiļslidošanas figūras bija izveidotas Lielbritānijā, Edinburgā, jo tieši tur 1742. gadā izveidojās pirmie daiļslidošanas klubi. Tad arī tika izstrādāti pirmo sacensību oficiālie noteikumi.

1882. gadā Vīnē notika pirmās starptautiskās sacensības Eiropā. Mājinieki pārliecinoši uzvarēja.

Pirmie daiļslidošanas noteikumi izveidoti Anglijā 1772. gadā. Angļu artilērijas leitnants Roberts Džonss izdeva "Traktātu" par slidošanu uz ledus, kurā aprakstīja visas pamatfigūras, kuras tajā laikā bija zināmas. Daiļslidošana Krievijā bija pazīstama vēl no Pētera I laikiem, kad cars atveda no Eiropas pirmos slidu paraugus.

1838. gadā Sanktpēterburgā tika izdota pirmā mācību grāmata daiļslidotājiem. Tās autors bija Pauli — vingrošanas skolotājās.

Pēc amerikāņu daiļslidotāja Džeksona Geinsa Eiropas turnejas pieauga interese par daiļslidošanu. Viņš parādīja neiedomājamas iespējas, kā ar ķermeņa graciozitāti var izpildīt vissarežģītākās kustības.

Daiļslidošanas veidi

20. gadsimta sākumā Ulrihs Salhovs (Ulrich Salchow), Aloizs Lucs (Alois Lutz), Verners Ritbergers (Werner Rittberger) un Aksels Paulsens (Axel Paulsen) izgudroja savus lēcienus, un daiļslidotāji pateicībā nosauca šos elementus viņu vārdos.

Sieviešu individuālā slidošana izveidojās vēlāk. Oficiāli tas notika 1906.gada janvārī Davosā (Šveice). Obligātie vingrinājumi vīriešiem un sievietēm bija vienādi, bet sieviešu izvēles vingrinājumi pievērsa uzmanību ar savu mākslinieciskumu, plastiku un muzikalitāti.

Oficiālie pasaules sieviešu čempionāti sākās no 1924.gada. No 1930. gada sieviešu un vīriešu pasaules čempionāti notiek vienā un tajā pašā laikā.

Pēc neilga laika parādījās arī pāru slidošana. Starptautiskās sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika 1908. gadā Sanktpēterburgā uzvarētāji bija vācu daiļslidotāji.

Trešais daiļslidošanas veids — sporta dejas uz ledus notika ievērojami vēlāk Anglijā. Un tikai 1952. gadā Parīzē dejotāji pirmo reizi izcīnīja savas balvas, spēcīgākie izrādījās angļi. Lielāko popularitāti iekaroja sacensības sinhronā slidošanā, šis sporta veids plaši izplatīts Kanādā, ASV, Šveicē, Somijā, Anglijā, Francijā.

Sākot ar 1983. gadu, Kanādā notiek ikgadēji čempionāti sinhronajā slidošanā, bet 1988. gadā šīs sacensības bija rīkotas kopā ar sacensībām daiļslidošanas pamatveidos.

Sacensības pāru slidošanā pirmo reizi notika Kanādā 1914. gadā un regulāri atkārtojās līdz 1964. gadam, bet atjaunojās 1988. gadā. Šī daiļslidošanas veida līderi ir Kanādas un amerikāņu komandas.

Daiļslidošanas popularitāte auga un jau 1908. gadā daiļslidotāju sacensības pirmo reizi bija iekļautas Londonas vasaras olimpisko spēļu programmā.

Par pirmajiem pasaules čempioniem individuālajā slidošanā 1908. gadā kļuva Saijers no Lielbritānijas, Salhovs no Šveices, Paņins-Kolomeņins no Krievijas un pāris no Vācijas — Hiblere un Birgers.

Daiļslidošana tika iekļauta Antverpenes vasaras olimpiskajās spēlēs 1920. gadā. Vēlāk šis sporta veids bija pārstāvēts visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Izcilus sasniegumus olimpiskajās spēlēs sasniedza Gillis Grafstrēms no Zviedrijas, kurš izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba medaļu, trīskārtējās olimpiskās čempiones — Sonja Henije no Norvēģijas un Irina Rodņina no Krievijas.

Olimpiskajās spēlēs bija iekļauta gan vīriešu, gan sieviešu individuālā slidošana, kā arī pāru slidošana. 1976. gadā olimpiskajā programmā bija iekļautas arī sporta dejas uz ledus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daiļslidošana.