Jānis Polis (dzimis 1892. gada 11. janvārī[1][2] (pēc vecā stila — 1891. gada 30. decembrī[3]), miris 1953. gada 29. septembrī) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1912, 1924).
Dzimis Braslavas "Veckarītēs" kalpa Pētera Poļa un viņa sievas Jūles, dzimušas Piesis, ģimenē.[3] Jaunākie brāļi Kārlis Polis (dzimis 1894. gadā) un Paulis Polis (dzimis 1896. gadā).[4][5]
1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā, pārstāvot Krievijas impērijas komandu, viņš svara kategorijā līdz 75 kg izstājās trešajā kārtā, līdz tam bija guvis vienu uzvaru. 1913. gadā kļuva par Krievijas impērijas čempionu. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Iekškrieviju.
1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, pārstāvot Latvijas komandu, startēja svara kategorijā virs 82,5 kg. Tajās ar divām uzvarām ierindojās dalītā 5.—7. vietā, jo pirms cīņas par bronzu, solidarizējoties ar diskvalificēto latvieti Rūdolfu Roni, viņš izstājās no sacensībām.[6][7]
Vairākas reizes izcīnīja uzvaru Latvijas meistarsacīkstēs smagajā svarā, 1926. gadā pārgāja pie profesionāļiem, izcīnīja Eiropas meistara titulu.[8] Pēc sportista karjeras beigām kļuva par treneri, 1930. gados bija cīkstoņu galvenais treneris, vadījis viņus arī 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Pēc Otrā pasaules kara strādāja Rīgas Centrāltirgū. Miris 1953. gada 29. septembrī Rīgā.
Brālis Paulis Polis bija aizsargu sporta dzīves vadītājs un sporta žurnālists. Miris Stokholmā, Zviedrijā 1945. gada 25. novembrī.[9][10]
Precējies 1923. gadā Saratovā ar Antoniju Stāku, šķīries 1928. gadā.[1] Dēls Paulis dzimis 1923. gadā. Meita Ausma dzimusi 1934. gadā, precējusies Ininbergs, dzīvo Zviedrijā.[11][12][13]