Kārlis Vilciņš (dzimis 1892. gada 1. novembrī,[1] (pēc vecā stila — 20. oktobrī)[2] miris 1972. gada 7. maijā) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā.
Biogrāfija
Dzimis Lieljumpravas "Jaunsiļķēnu" kalpa Andreja Vilciņa un viņa sievas Ilzes ģimenē.[2]
Vilciņš bija 1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks. Piedalījās grieķu-romiešu cīņas sacensībās vidējā svarā (līdz 74 kg). Izstājās trešajā kārtā, pirmajā kārtā viņš uzvarēja, bet otrajā un trešajā zaudēja.
Vilciņš bijis pieckārtējs Latvijas meistars — 1922., 1925.un 1931. gadā pussmagajā; 1929. un 1933. gadā vidējā svarā. Startējis no sporta klubiem - 1. Rīgas Atlētu klubs, ASK, RJSK un "Krauze".[3] Vilciņš sacensībās piedalījies līdz pat 1945. gadam.[4] Bijis arī cīņas sporta tiesnesis.
Sieva Līna dzimusi Benefelds (šķīries 1936. gadā). 1938. gadā precējies otrreiz ar Valdu dzimušu Zaķīti.[5] - izšķīries. 1960. gada 24. decembrī Rīgā salaulājās trešo reizi ar Lūciju dzimušu Tilleri.
Strādājis ķīmiskajā tīrītavā, Rīgas ostā un Rīgas Vidzemes kolhoza tirgū.[3]
Kārlis Vilciņš miris 1972. gadā 7. maijā Rīgā. Apglabāts Rīgas II Meža kapos kopā ar Lūciju.
Atsauces
- ↑ Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 20. apr., 17884. l
- ↑ 2,0 2,1 Lielvārdes-Jumpravas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1892.g. - Nr.40
- ↑ 3,0 3,1 «Olimpieši. Kārlis Vilciņš». cinas-sports.webnode.lv. Skatīts: 2018-11-06.
- ↑ "Fiziskā kultūra un sports". Cīņa (Nr. 57 (09.03.1945)): 8. lpp..
- ↑ Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 20. apr., 17877. l
Ārējās saites