Aleksandrs Miezītis (dzimis 1890. gada 25. jūlijā, miris ap 1946. gadu) bija latviešu cīkstonis, startējis grieķu—romiešu cīņā.
Dzimis Rīgā, galdnieka Pētera Miezīša un viņa sievas Otīlijas, dzimušas Mendes, ģimenē.[2]
Pārstāvējis Rīgas 1. atlētu klubu. Piedalījies 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā. Startēja svara kategorijā 55 līdz 60 kg, bet izstājās 2. kārtā (divi zaudējumi: dānim Verneram Hetmaram un britam Džordžam Makenzi). 3. vieta Viskrievijas sporta spēlēs 1913. gadā un 3. vieta Krievijas čempionātā 1914. gadā. Krievijas atlētikas čempionātā Pēterburgā 1915. gadā — galvenā balva. Krievijas meistarsacīkšu uzvarētājs grieķu—romiešu cīņā un boksā vieglajā svarā (1918), Maskavas meistarsacīkšu uzvarētājs (1915).
1935. gadā Rīgā viņš nodibināja džiudžitsa klubu un Otrā Pasaules kara laikā vadīja fiziskās audzināšanas un tuvcīņas nodarbības Latviešu leģiona instruktoru un vada komandieru skolā Bolderājā.
Latvijas Smagatlētikas savienības valdes loceklis. Latvijas Sporta organizācijas apvienības olimpiskās vienības treneris smagatlētikā. Fiziskās audzināšanas instruktors policijā. Strādājis par treneri 1. Rīgas Atlētu klubā. Vadījis rīta vingrošanu Rīgas Radiofonā.
Otrā pasaules kara beigās sagūstīts, gājis bojā Noriļlaga nometnē.[3][1]